būs bardaks... palasīju viņu aprakstu par "caurspīdīgām kastītēm" kurās ieliktos dokumentus varēs ar e-parakstu "aizslēgt", tad tiešām nezin, smieties vai raudāt. kārtējo reizi Lv "gaišākie prāti" grib ar kautko izcelties.

.. un ? kas veiks izstrādi M$Lv pasūtījumā?

kam nebūs slinkums un būs vēlme, piekļūs kur vajadzēs...

Es ir šokā. Salvi, šie nav Delfi. Es te nāku palasīties par tehnoloģijām, bet priekšā viens reklāmraksts un viens rakstiņš priekš vidusmēra jūzeriem, kam megabaits ir lamu vārds.

Būtu pastāstījis par tehnoloģijām, ko viņi taisās piedāvāt, kas ietilpst šajos 1,1 milj Ls (dzelži, softs, saskarne ar softu), kā šo visu varēs pieslēgt jau esošajām sistēmām (piem., VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmai), cik tas papildus maksās citiem (ne tikai naudas, bet arī tehnoloģiskaā ziņā).

Un galvenais jautājums, vai tas nozīmē, ka visiem būs jālieto M$ savietojami softi? Vai arī M$ softs ir savietojams ar jau esošajiem standartiem.

m

PS. Mūsu Šreks panāca savu. Drīz Latviju varēs saukt par Microsoft latvia :(

Jā, latvia ar mazo burtu un bez "j" :/

Ja es pareizi saprotu, tad lai kaut ko parakstītu ar šo e-paraksta tehnoloģiju, būs vajadzīgs speciāls viedkaršu lasītājs + softs. Vai tas nozīmē, ka eparasktu varēs izmantot tikai tie, kam būs MS osis?

To karuuzo!

Nē karuuzo, nebūs tikai MS. Būs arī tavs Linux, kura atvērto kodu tu varēsi izpētīt, pārprogrammēt, uzlauzt V.V.F elektronisko parakstu un pielikt savam e-pastam.

No kurienes tu izlīdi!?

Viss ir baigi forshi (atmetot tehniskaas nianses par to, kaa ir droshaak utt utml ...). Es nesaprotu vienu globaalu jautaajumu - kaadeelj Latvija valsts meeroga pasaakumam, kuram pie tam ir jaanodroshina pashas valsts pilsonju droshiiba un uzticiiba necenshas izstraadaat shaadu sisteemu ar valsts resursiem, bet kaarteejo ljimonu aizskaita MS (ja nenjem veeraa, ka kliist komentaari, ka summa ir 3-10 reizes paarspiileeta) ??? Jo tehnologjija tachu ir zinaama, ir arii opensource projekti, kuri var mieriigi iet par pamatu shim pasaakumam. Kaa zinaams, uzticiiba (kaut vai psihoogjiski - neesmu droshiibas eksperts, nezinu kaada ir tehniskaa realitaate) MS produktiem ir zema. Labi, zinu, ka arii lielaas valstis daudz ko shaadu nespeeej izstraadaat (tajaa pashaa laikaa Vaacijaa vismaz kaut kaada dalja valsts paarvaldes paargaaja uz opensource produktiem, kaut kas taads ir dzirdeets arii par Austraaliju), var piekrist, ka viss kas taisiits Latvijaa, ir tomeer sviestains (lai man piedod bijushie VEF darbinieki, SAF Tehnika, ELMI un citas firmas, par kuraam taa nevar teikt :) ). Tachu (atmetiisim savstarpeejos kjiivinjus un nolikshanu, kas varbuut sekos sim komentam) njemot globaali un teoreetiski - lai valsts plauktu, ir jaabuut razhoshanai. Mees pashi, cik saprotu, pat tad ja ir iespeeja, neko pat necenshamies razhot (atmetiisim soreiz paartikas razhoshanu, lai gan lielie paartikas uznjeemumi ar vairs nav latvieshu ...) :(. Sis te elektroniskaa paraksta pasaakums vareetu buut vesela nozare, kuru apkalpotu pashu ieksheejaas firmas, pashu cilveeki. Nu tad kaa, kur ir tie programmeetaaji, kuri sakaas, ka mieriigi vareetu programmeet prieksh jebvkura izstraadaataaja par to pashu samaksu (ja nemaldos, tad kliist baumas par 10$ stundaa), kaadu indieshu studenti, tikai kvalitatiivaak? Kur ir firmas? Un beidzot, bet kas ir svariigaakais - kur ir valsts atbalsts???

Palabojiet, ja es iebraucu galīgās auzās! Cik man zināms elektroniskajam parakstam tiek izmantotas 2 atslēgas: šifrēšanas(ar to ar kuru uzliek parakstu) glabājas pie paraksta īpašnieka. Dešifrēšanas(paraksta verifikācijas) atslēga ir publiski pieejama, bet to nevar izmantot lai viltotu parakstu, jo ar to nevar šifrēt.
Šī elektroniskā paraksta sistēma jau ir realizēta: piemēram ibankās. Tāpat arī instalējot kādu softu var tikt pārbaudīts vai softs nāk no autentiska avota. Tas ir windowā un arī esmu to novērojis linuksā. Praktiski neesmu saskāries ar linuksu, bet esmu redzējis, ka piemēram, ReadHat linuksa CD-romā ir fails kas satur publisko atslēgu(paraksta verifikācijas atslēgu). Saņemot instalācijas paketi ar elektronisko parakstu var pārbaudīt, vai tā tiešām nāk no ReadHat kompānijas. Noteikti ka to izmanto arī citi linuxa tirgotāji.
Domāju ka privātbiznesā elektriniskā paraksta ieviešana nav bijusi tik dārga un sarežģīta!
Tad nu lūk - man kautkā nav skaidrs par ko būtu jāmaksā tā lielā nauda ieviešot elektronisko parakstu valsts mērogā! Kas ir jānodrošina valstij? Indivīda(gan fiziskās, gan juridiskās personas) paraksta piereģistrēšana un tās saucamās viedkartes izsniegšana. Ar parakstu parakstīta dokumenta verifikācija. Katra indivīda paraksta(tikai dešifrēšanas, jeb paraksta verifikācijas atslēgas) glabāšana datubāzēs un attiecīgi manipulācijas ar datubāzēm(parakstu meklēšana, datubāžu sinhronizācija u.t.t.). Tā kā valsts institūciju rīcībā atrodas tikai publiskās dešifrēšanas atslēgas, tad te nav jāuztraucas par iespējamo informācijas noplūdi. Tāpat šīm atslēgām ir jābūt publiskām! Es neredzu kur šeit parādās tie milzīgie tēriņi. Tehnoloģija te nav jāizgudro! Tā jau ir un tā jau tiek pilnā sparā izmantota neieguldot n-tos tūkstošus! Kur nu vēv MILJONU!
Turklāt, ja jau šo darbiņu veiks MicroSofts, tad parādās jautājums - Kāds būs failu formāts, kuram varēs uzlikt elektronisko parakstu. Vai tik tas nebūs Word Document formāts. Principā parakstu bez jebkādām problēmām var ieviest atvērtā formātā - XML, ko izmanto OpenOffice.
Nu nezinu. Ja nu esmu kaut ko ne tā sapratis, tad neskopojieties ar kritiku!

to rokijs @ 2005.12.28 09:17
"Nē karuuzo, nebūs tikai MS. Būs arī tavs Linux, kura atvērto kodu tu varēsi izpētīt, pārprogrammēt, uzlauzt V.V.F elektronisko parakstu un pielikt savam e-pastam."

Tev ir sajēga par to kā darbojas e-parakst?! Šifrēšanas algoritmi tāpat ir publiski pieejami! Ar publisko dešifrēšanas atslēgu atslēgu nav iespējams viltot parakstu (tobiš dešifrēšanas atslēgu nevar izmantot kā šifrēšanas un otrādi). Un pieeja programmas kodam te neko nemaina!

Varbūt kāds var paskaidrot sīkāk, pēc manas saprašanas, vismaz izlasot to dokumentu kā darbosies tas e-paraksts, es saprotu ka, ir piemēram dokuments ko vajadzētu parakstīt (droši vien ka ms Word :), tātad tiek izveidots šā dakumenta MD5 (vai cita jaucējalgoritma) hash, kurš tiek ar privāto atslēgu šifrēts un kā "paraksts" pievienots klāt dokumentam, tālāk lai pārbaudītu dokumenta orģinalitāti, ir vienkārši ar dokumenta parakstītāja publisko atslēgu jāatšifrē md5 hash un jāsalīdzina iegūtais, ar pa jaunu uzģenerētu dokumenta md5 hashu. Vai tiešām pats dokuments netiek nekādi šifrēts? Tikai dokumenta hash? Un tā būs visa e-paraksta drošība?

^L00P rakstīja:

būs bardaks... palasīju viņu aprakstu par "caurspīdīgām kastītēm" kurās ieliktos dokumentus varēs ar e-parakstu "aizslēgt", tad tiešām nezin, smieties vai raudāt. kārtējo reizi Lv "gaišākie prāti" grib ar kautko izcelties.

BWAHA!!! :DD

Pasta Avīze raksta: "E-parakstu varēs pievienot gan e-pastiem, gan Word dokumentiem, pan citu formātu failiem, to nodrošinās e-parakstam pievienotā programmatūra".

Vai kāds zin nosaukt tos citus formātus? Vai tos cita formāta failus arī varēs "aizslēgt" ar e-parakstu?

Kur var izlasīt par tām "caurspīdīgajām kastītēm"?

hei! vai kāds, lūdzu, var atbildēt?

cilveks, domā, ka es šeit nāktu vaicāt, pirms nav izmēģināts ar googli - LOL...

eric: es nezinu
LOL :D

Kā īsti notiks vēstules veseluma kontrole? Būs programmele kas ieintegrējas iekš piem. MS outlok? Vai arī būs kā savādāk?

Es jau izlasiiju kaa tas caur LV pastu tiks organizeets- sviests, sviests, sviests! +24Ls tas prieks maksaas!:P

ē varbūt varētu primitīvā veidā paskaidrot man kāds kā notiks saziņa.
Tātad Latpasts bus tas vienigais kantoris, kas nodroshinas latvija paroles2(atveršanai) vai varēs šo metodi lietot uz jebkura MAIL servera?
Vai katram būs pašam jārūpējas par to lai tiem kam sūtīšu aizslēgtu vēstuli dabūtu arī atslēgu2 lai varētu atvērt to? ja es saņemšu tādu vēstuli es to varēšu izlasīt ja man nebūs atslēgas2 ? Saturu cik saprotu šī metode neaizsargā, tikai apliecina ka pārsūtīta vēstule no punkta A uz B bez izmaiņām!?  Kas darīsies ar programmatūru LatPasts to dos kopā ar to viedkarti? Strādās tikai ar MS ? Daudz runā par briesmām kad viegli nozagt to atslēgu, cik tas pamatoti?