Datuve :: Jevgeņijs Kasperskis: 2010. gadā ir radīti 20 miljoni jaunu kaitīgo programmatūru

Datuve

Mana Datuve

Reģistrācija | Noteikumi | Paroles atjaunošana



Forums

Ieskaties


Raksti

Lietotāji online

Lietotāji online: 52

Reģistrētie lietotāji online: 0

Viesi online: 52

Datuve.lv video
Top.LV

Jevgeņijs Kasperskis: 2010. gadā ir radīti 20 miljoni jaunu kaitīgo programmatūru

Ievietoja: MartinsKarelis @ 2011.06.21 12:38  

Kaspersky Lab ģenerāldirektors Jevgeņijs Kasperskis bija galvenais referents Programmatūras ražotāju asociācijas (BSA) informācijas drošības forumā. Šis forums ir viens no ievērojamākajiem nozares notikumiem pasaulē.

Business Software Alliance informācijas drošības forumi ik gadu notiek Briselē un Vašingtonā, kur vienkopus pulcējas ievērojamākie nozares speciālisti, valsts iestāžu pārstāvji un pasaules vadošo uzņēmumu eksperti, kas strādā augsto tehnoloģiju jomā un pirmajās rindās cīnās ar IT apdraudējumiem.

Pamata ziņojumu un grupu diskusiju gaitā foruma dalībnieki apsprieda mūsdienu situāciju IT drošības jomā, noteica prioritāros uzdevumus tuvākajai nākotnei un nosprauda rīcības plānu lietotāju, komercsabiedrību un valsts struktūru aizsardzības jomā. Šogad galvenie diskusiju temati bija personas datu aizsardzība, datu aizsardzības pasākumu saskaņošana ar informācijas drošības prasībām un citiem nozares uzdevumiem, kā arī starptautiskā datu apmaiņa mākoņtehnoloģiju laikmetā.

Savā runā Jevgeņijs Kasperskis sniedza pārskatu par informācijas drošības stāvokli pasaulē un dalījās savos uzskatos par jaunākajām tehnoloģiskajām inovācijām un visefektīvākajām metodēm cīņai ar globālo kibernoziedzību, pievēršot īpašu uzmanību mākoņtehnoloģijām, kas ļauj operatīvi nodrošināt efektīvu aizsardzību. Jevgeņijs Kasperskis sacīja, ka 2010. gadā ir radīti 20 miljoni jaunu kaitīgo programmatūru. Turklāt izplatību guvuši jauni kibernoziedznieku darbības veidi, piemēram, kaitīgo programmatūru radīšana bankomātiem un mobilo mērķtiecīgu uzbrukumu veikšana. Savā runā Kaspersky Lab vadītājs uzsvēra, ka cīņai ar mūsdienu kibernoziedzību būtiska ir vēl ciešāka visu ieinteresēto pušu sadarbība.

«Lai globālā mērogā cīnītos ar kiberterorismu, ārkārtīgi svarīga ir starptautiska un starpvalstu sadarbība. Kaspersky Lab ir starptautisks uzņēmums, kas vienmēr ir atbalstījis šādu sadarbību,» sacīja Jevgeņijs Kasperskis. «Es priecājos par iespēju piedalīties Business Software Alliance IT drošības forumā un dalīties mūsu mākoņtehnoloģiju izmantošanas pieredzē. 2006. gadā mēs bijām viens no pirmajiem uzņēmumiem, kas ieviesa šīs tehnoloģijas mājas datorlietotājiem domātajos risinājumos. Tagad ir svarīgi turpināt pilnveidot līdzīgus risinājumus, lai sekmīgi stātos pretī kibernoziedznieku izmantotajām jaunajām metodēm.»

Saistītie raksti

Komentāri

#1 m77 @ 2011.06.21 12:44

Arprāc ārprāc ko nu lai dara, jāskrien uz veikalu nopirkt suberbremzīgais kaspersky :D

#2 Android WWW @ 2011.06.21 13:00

cik  tajā kompānijā strādā cilvēku, lai tādus apjomus sasniegtu? :<

#3 a- @ 2011.06.21 13:54

Gan jau tikai bija daži tūkstoši vīrusu, kas tika ģenerēti tajos 20miljonos..

#4 Vārds @ 2011.06.21 14:42

Kasperky Lab gan ir labs ātrums lai saražotu 20 miljonus kaitīgo programmu

#5 -šis-niks-nav-aizņemts-ibio- @ 2011.06.21 19:40

un  jēga no tā? Vairums kaitīgo programmu joprojām slēpjas drm progās kuras skaitās pilnīgi legālas.

#6 #pirmais @ 2011.06.21 23:29

Veidi kā izvairīties no kaitīgajām programmām:
1. Pron saitu vietā atrodam sev draugu.
2. Zagtu datorspēļu spēlēšanas vietā ejam makšķerēt vai darām kādu fizisku nodarbi.
3. Dzelžu draiveriem ir jābūt diskos un tie nav jāmeklē googlē pēc OS uzlikšanas.
4. Lasīt grāmatas nav nestilīgi.
5. Alkohols ir kaitīgs jums un jūsu bērniem.

#7 -šis-niks-nav-aizņemts-ibio- @ 2011.06.22 20:03

#6
1. problēma, ka porn saiti nav vienīgā vieta kur noķert kaitnieciskas programmas.
2. Ne tikai zagtās progas satur kaitnieciskus skriptus/kodu, Jebkura kompānija kurai ir starptautiski atzīts CA jebkurā brīdī var izdot kaitniecisku kodu un nekāds kaspersky tur nelīdz.
3. Gandrīz neviens ražotājs nenodrošina draiverus operētājsistēmām kuras spēj darboties kaut vai uz PC (BSD, linux, sunos, utt). Nereti draiveri (priekš windows) ir arī novecojuši un nepieciešams tos vilkt no neta tik vai tā.
4. Jā, arī klausīties plates dzirdei īsti nekaitē.
5. smēķēšana arī.