Profesionālie tulkošanas pakalpojumi. 5
Pardod: MSI GeForce RTX 2080ti gaming X TRIO Graphic Card 1
Vēlos piedāvāt darbu online. 0
OCTA termiņš 13
Ka sauc Pasaules dalu kura dzivojam 4
google 1
Taustiņu funkcijas izmainīšana 2
Torrent 1
Cik maksā šodien kārtigs Gamer PC? 4
ESET izlaiž 2017.gada produktu izdevumus 23
VIAPLAY: Video tiešsaistē skatās 70% Latvijas iedzīvotāju 21
Katrā desmitajā datorā joprojām izmanto Windows XP 2
Google tuvākajā laikā atteiksies no Chrome paplašinājuma palaidēja 2
Acer ievieš nozares pirmo ieliekto monitoru ar acu izsekošanas funkcionalitāti 4
Adobe laiž klajā ārkārtas atjauninājumu 3
Tests: Cik precīzs ir "lēta gala" velo spidometrs? 3
Leģendārie telefoni – Nokia 3310 un citi 3
Puisis iziet Super Mario spēli mazāk kā piecu minūšu laikā un labo pasaules rekordu 2
Līdz 29.jūlijam atjaunini savu Windows bez maksas! 3
Kā uzlabot televizora skaņu? 2
Programma, ar kuras palīdzību fotogrāfijas pārveidot .gif formātā 1
Aproce, kas sastāv no 25 instrumentiem 1
Trīs padomi televizora izvēlei 2
Windows 7 ēra tuvojas noslēgumam, Microsoft koncentrējas uz Windows 10 1
Lietotāji online: 351
Reģistrētie lietotāji online: 0
Viesi online: 351
Datu centru operatora DEAC pieredze liecina, ka datu pārraide negaisa laikā Latvijā ir apdraudēta. Pēc negaisa nākas saskarties ar klientu neapmierinātību un sūdzībām par sabojātiem vai pat neatgriezeniski zaudētiem datiem. “Datu centrs, ja tā pamata uzdevums ir droša datu uzglabāšana, protams, rūpējas par datu drošību arī negaisa laikā, taču tas nevar uzņemties atbildību par apdraudējumiem, kādi negaisa laikā var būt datu ceļā no ikkatra lietotāja datora līdz datu centram,” stāsta DEAC valdes priekšsēdētājs Andris Gailītis.
“Pērkona negaiss nekādā veidā nevar ietekmēt sistēmu darbību vai klientu iekārtas tādos datu centros kā DEAC. Lai arī cik spēcīgs būtu pērkona negaiss, tas nevar izraisīt ne sakaru pārtraukumus datu centros, ne arī kļūmes klientu sistēmu darbībā,” skaidro Andris Gailītis.
Taču, ņemot vērā to, cik daudzviet Latvijā pavirši izturas pret datu pārraidi, Andris Gailītis tomēr iesaka izvairīties no aktīvas datu plūsmas negaisa laikā. “Pat ja par datu drošību ir parūpējies datu centrs, un arī droša ir vieta, no kuras tiek attālināti piekļūts datiem, taču ir jābūt drošam par datu tālo ceļu no datora līdz datu centram. Šajā garajā datu ceļā mēdz būt iesaistīti pārāk daudzi, tāpēc arī izkontrolēt visu iespējamo iesaistīto drošības līmeni ir ļoti grūti,” uzskata Andris Gailītis.
Andris Gailītis gan norāda, ka biznesa nepārtrauktības nodrošināšanai ir vitāli svarīgi, lai interneta pakalpojumu sniedzēja izmantotie internet kanāli ir droši, kā arī profesionāli tiek uzturēti komunikāciju mezgli. “Ik reizi, kad zibeņo, mēs novērojam interneta kanāla dīkstāves, un tas liecina, ka daudzi interneta pakalpojumu sniedzēji rīkojas pavirši,” satraucas Andris Gailītis.
“Salīdzinoši daudz datu pārraides kabeļu joprojām ir pa gaisu un netiek izmantoti pazemes optiskie jeb šķiedras kabeļi, kuri nepiesaista zibeni. To ikviens var novērot Rīgā, kur starp mājām mudž no dažādiem pārvilktiem gaisa datu pārraides kabeļiem,” stāsta DEAC tehniskā departamenta vadītājs Edgars Lukss, piebilstot, ka zibens laikā šādi kabeļi ir tiešs apdraudējums tobrīd tur esošajiem datiem.
Viena no galvenajām problēmām negaisa laikā ir saistīta ar elektrības padeves traucējumiem. Tādi datu centri kā DEAC ir aizsargāti ar ļoti jaudīgām UPS un automātiskām pārslēgšanās sistēmām no ārējiem un iekšējiem elektrības pievadiem, tai skaitā dīzeļģeneratoriem. Taču šādas iekārtas retāk ir birojos, kur nu vēl mājās, un pat ne visiem interneta pakalpojumu sniedzējiem.
“Zibens laikā var notikt elektropārvades sistēmu pārslodze. Ja ar speciālas aparatūras palīdzību datortehnika netiek aizsargāta, tad zibens var sabojāt gan datu pārraides specializēto aparatūru, gan datoru barošanas blokus, mikroshēmas, kā arī cietus diskus ar uzglabātajiem datiem,” zina stāstīt Edgars Lukss, piebilstot, ka ļoti apdraudētas ir arī tādas failu sistēmas kā FAT un FAT32, kuras ikdienā tik bieži izmanto vienkāršie lietotāji.
“Ja negaisa laikā ir tikko bojāta lietotāja datora failu sistēma, un vienlaicīgi tobrīd tiek veikta datu sinhronizācija ar datu centru, tad pastāv iespēja, ka sabojātie faili nonāk arī datu centrā. Tas gan nenozīmē, ka dati ir pilnībā zaudēti, jo datu centros tiek veiktas datu kopijas un tāpēc datus iespējams atjaunot. Taču, ja datu kopijas netiek veiktas, tad gan ir iespējams, ka dati zuduši neatgriezeniski,” norāda Edgars Lukss
Edgars Lukss atzīst, ka daudzās sūdzības negaisa laikā liecina tikai par to, ka interneta darbība un datu glabāšana Latvijā daudzviet tiek nodrošināta ļoti pavirši, tai skaitā lēti un neefektīvi.
“DEAC datu centra telpas ir projektētas tā, lai atbilstu visaugstākajai drošības pakāpei, kā arī aprīkotas ar zibensnovedējiem. Datu centru komunikācijas ir zem zemes un slēgtās datu centra telpās. Optikas, jeb šķiedras kabeļi, pa kuriem tiek nodrošināts interneta kanāls, atrodas zem zemes un ir nodrošināti pret dabas stihijām. Datu centros ir arī vairāki interneta slēgumi Latvijas stratēģiskās vietās, kas nepieļauj sakaru pārtraukumus. Sistēmu un tehnikas darbību 24h uzrauga tehniskais personāls, kas spēj ātri un profesionāli reaģēt,” profesionālu datu centru priekšrocības uzskaita Andris Gailītis.
Labi,neatkarīgais elektrotīkls,upši - super.Bet pagrabs..Nav noslēpums,ka spēcīga negaisa laikā Rīgas pilsētas pagrabos mēdz ieplūst ūdens.Un tikai nestāstiet man,ka ēka ir hermētiska.
man liekas, ka čeksummas izgudroja pirs manas dzimšanas - tā ka kādam te tomēr atbildību vajadzētu uzņemties.
Andris Gailītis, Andris Gailītis, Andris Gailītis, Andris Gailītis, apnika man vinjsh
Un kad pajoliem Pērses ielā pazūd elektrība tad visi tie tavi datu centri ir tik pat noderīgi kā ķenguram batuts. Aizei dirst ar savu reklāmu.
ere rakstīja:
gan jau vinjiem upsis ir..
Upsis nav ķegums viņam ir limits..
Neatceros kad dēļ elektrības man būtu pazuduši dati. Tā drīzāk ir tizlu filesystem (ntfs/fat) vaina.
Nu, fat 32 manuprāt tā kā ir vieglāk atgūt datus kā no ntfs, ne tā?