DEAC: dati nevar būt 100% droši, bet par to ir jācīnās

Nesenais ziņu aģentūras “Leta” portāla uzlaušanas gadījums ir aktualizējis diskusiju par datu drošību, tostarp arī starp profesionāļiem datu uzglabāšanas un drošības jomā. „Pasargāt savus datus simtprocentīgi nav iespējams, taču var izdarīt visu iespējamo, lai datu drošības līmeni paaugstinātu, lai piekļūšana pie datiem būtu maksimāli apgrūtināta. Diemžēl, dati ļoti bieži tiek zaudēti ne tādēļ, ka pietrūktu līdzekļu to aizsargāšanai, bet gan vieglprātīgas attieksmes vai nezināšanas dēļ,” uzskata Eiropas datu centru operatora DEAC valdes priekšsēdētājs Andris Gailītis.

“Latvijā reti kurš uzņēmums kā ļoti svarīgus biznesa riskus izvirza IT risinājumu drošību. Līdzīgi kā par automašīnas signalizāciju sākam domāt pēc tam, kad tā jau nozagta, par dzīvokļa apsardzi vai īpašuma apdrošināšanu - kad nelaime jau notikusi, tā arī par datu drošību nopietnāk sāk domāt vien tad, kad kāds datiem jau ir nesankcionēti piekļuvis un sācis tos savtīgi izmantot,” salīdzina Andris Gailītis.
“Nav svarīgi, cik liels vai mazs ir datu centrs, kā arī vai tas ir lēts vai dārgs. Bet svarīgi ir, lai izglītotāks un atbildīgāks ir datu īpašnieks, lai, būdams klients, pieprasītu no datu centriem kompetenci datu uzglabāšanā un drošībā, nepārtrauktu procesu uzraudzību, atbilstošu tehniku, programmu nodrošinājumu, fizisko telpu drošību, kā arī alternatīvas elektrības un interneta piegādes jomās,” uzskaita Andris Gailītis. Viņš uzsver, ka datu drošībai būtiskas nevis dažas, bet gan visas uzskaitītās lietas.

“Mānīgs ir priekšstats, ka pietiek vien ar labu un jaudīgu aparatūru. Tā sevi bieži māna valsts organizācijās. Ja atbildīgais IT speciālists jau plkst. 17:00 kopā ar pārējiem kolēģiem beidz darbu, un dati ir palikuši neuzraudzīti, tad līdz nākamas darba dienas sākumam hakeri tur var sastrādāt brīnumdarbus. Tāpēc jau datu centros ir nepieciešami diennakts dežuranti, kuri cenšas sekot līdzi visām aizdomīgajām darbībām un nevēlamo savlaicīgi apturēt,” diennakts uzraudzības nepieciešamību skaidro Andris Gailītis.

“Ir redzēti arī tādi biroji, tai skaitā arī valsts organizācijās, kur datu iekārtas atrodas visiem darbiniekiem un arī apmeklētājiem pieejamā vietā. Par kādu fizisku datu drošību tur var runāt? Ietekmēt datus un to apmaiņu var arī netīšām, garāmejot, piemēram, var izraujot kādu no kabeļiem vai nospiežot kādu no pogām,” satraucas Andris Gailītis, atgādinot, ka dēļ fiziskās datu drošības, ko pieprasa DEAC klienti, viens no DEAC datu centriem atrodas Grīziņkalna pazemes bunkurā, kurš izturētu pat atomsprādzienu.

Datu īpašnieki vieglprātīgi mēdz izturēties arī pret datu rezerves kopijām, uzskatot to par nevajadzīgu piesardzību. “Jā, šīs rezerves kopijas ir maksas pakalpojums, jo tām ir nepieciešami papildus datu nesēji, taču ikviens, kurš kaut reiz ir savus datus apzināti vai neapzināti pazaudējis, saprot, kāda ir rezerves kopijas vērtība. Ne vienmēr ir iespējams atjaunot visus datus, bet vismaz iespējams atjaunot datu bāzi vai interneta portāla darbību tādā apjomā, kā tas bija pirms rezerves kopijas noņemšanas,” norāda Andris Gailītis.

Datu uzturēšanas pakalpojumu sadārdzina arī datu centru ieguldījumi alternatīvas elektrības un sakaru kanālu uzturēšanā. “Protams, ka vieglāk ir paļauties, ka elektrība un internets mana vada galā būs vienmēr, un tāpēc lieki netērēties, taču lai dati būtu drošībā un vienmēr pieejami, ir vajadzīgi gan elektrības ģeneratori, sildītāji un dzesētāji, izīrētas radio frekvences. Tas viss maksā papildus naudu, bet tad dati ir lielākā drošībā,” uzskata Andris Gailītis.

Lai sekotu līdzi jaunākajām tendencēm datu uzglabāšanas un drošības jomā, DEAC, kā vienīgais dalībnieks no Baltijas valstīm piedalīsies Eiropas, Tuvo Austrumu un Āfrikas reģionu nozīmīgākajā IT nozares forumā „Data Centres Europe 2011”, kas norisināsies 5. un 6. maijā Nīcā, Francijā. Pasākumā, kas būtiski ietekmē IT un datu centru nozares attīstību, uzstāsies vairāk kā 80 pasaules vadošie nozares eksperti, dalību pasākumā pieteikuši aptuveni 500 datu centru vadītāji, kas padara šo pasākumu par globālu tikšanās platformu labākajiem un spēcīgākajiem nozares spēlētājiem.

Saistītie raksti

• Zinātnieki strādā pie tehnoloģijas, kas nodrošinās 50,000 reizes lielāku datu pārraides ātrumu
• 6 padomi, kā rūpēties par datu drošību darba vietā
• Android var uzlauzt, to apstulbinot ar garu paroli
• Pētījums: 75% izdzēstu cieto disku joprojām glabā bijušo īpašnieku datus
• Vai tu izmantotu ar degvielu darbināmu iPhone lādētāju kabatas izmērā?
• Pētījums: Kredītkartes dati atklāj tavu identitāti
• Apkopotas aizvadītā gada populārākās paroles
• Kubas iedzīvotāji beidzot var iegādāties Amerikā ražotas ierīces
• Zinātnieki vēlas radīt kredītkarti, ko neviens nespēs viltot
• „Volvo” ķivere brīdinās riteņbraucējus par citiem satiksmes dalībniekiem
• 5 padomi, kā padarīt e-pasta lietošanu drošāku
• Lai nokopētu kāda pirkstu nospiedumus, nepieciešama vien kamera un nedaudz veiksmes
• Anglijas banka izmantos Facebook un Twitter procentu likmes noteikšanai
• Pārsteidzoši! Itālijā 40% laulību šķiršanas gadījumu tiek citēti „WhatsApp” ieraksti
• TZOA – līdznēsājama ierīce, kas ziņo par vides kvalitāti. FOTO

Komentāri

#2 McB @ 2011.05.03 11:28

Neiedziļināšos tajā saplūtītajā pajolīša murgā, bet ir daži tādi fakti:
1. Kad DEAC izveidojās, viņu debīlīši nejēdza vispār neko no tīkliem. ES staigāju pa viņu kantorīša kompjiem un kopēju kas ienāk prātā!
2. Vel nesen tie pajoli sūtija spamu, nezinādami kas ir BCC. Varējām forši paspamot.
3. Kad tizlajiem, kroplajiem peģikiem pazuda štrome Pērses ielā, DEAC tāpat nebija pieejams.
Vai jūs uzticētu savus datus tādiem kropliem puspisteņiem? Par neattaisnoti dārgu naudu.

#4 Antilamers @ 2011.05.03 16:11

.. sāka appist lētticīgos pisnesmeņus.