Profesionālie tulkošanas pakalpojumi. 5
Pardod: MSI GeForce RTX 2080ti gaming X TRIO Graphic Card 1
Vēlos piedāvāt darbu online. 0
OCTA termiņš 13
Ka sauc Pasaules dalu kura dzivojam 4
google 1
Taustiņu funkcijas izmainīšana 2
Torrent 1
Cik maksā šodien kārtigs Gamer PC? 4
ESET izlaiž 2017.gada produktu izdevumus 23
VIAPLAY: Video tiešsaistē skatās 70% Latvijas iedzīvotāju 21
Katrā desmitajā datorā joprojām izmanto Windows XP 2
Google tuvākajā laikā atteiksies no Chrome paplašinājuma palaidēja 2
Acer ievieš nozares pirmo ieliekto monitoru ar acu izsekošanas funkcionalitāti 4
Adobe laiž klajā ārkārtas atjauninājumu 3
Tests: Cik precīzs ir "lēta gala" velo spidometrs? 3
Leģendārie telefoni – Nokia 3310 un citi 3
Puisis iziet Super Mario spēli mazāk kā piecu minūšu laikā un labo pasaules rekordu 2
Līdz 29.jūlijam atjaunini savu Windows bez maksas! 3
Kā uzlabot televizora skaņu? 2
Programma, ar kuras palīdzību fotogrāfijas pārveidot .gif formātā 1
Aproce, kas sastāv no 25 instrumentiem 1
Trīs padomi televizora izvēlei 2
Windows 7 ēra tuvojas noslēgumam, Microsoft koncentrējas uz Windows 10 1
Lietotāji online: 71
Reģistrētie lietotāji online: 0
Viesi online: 71
Internets joprojām ir nozīmīgākais informācijas drošības apdraudējumu avots. Kiberdraudu attīstība Baltijas valstīs un Latvijā sakrīt ar kopējo tendenci visā pasaulē — tā galvenokārt ir dažādu funkciju trojiešu programmatūra, kā arī plaši izplatītie interneta apdraudējumi, kas saistīti ar FunWeb ģimenes reklāmprogrammatūru un mūķiem. Latvijā tie galvenokārt vērsti uz Java virtuālās mašīnas ievainojamību izmantošanu.
Divdesmit svarīgākie kiberapdraudējumi Latvijā
Divdesmit svarīgākie kiberapdraudējumi Lietuvā
Divdesmit svarīgākie kiberapdraudējumi Igaunijā
“Ievainojamību izmantošana kaitīgās programmatūras izplatīšanai vai datu zagšanai ir kļuvusi par «plaša patēriņa» lietu, nevis atsevišķiem izņēmuma gadījumiem, kā tas bija agrāk. Nākotnē tas droši vien turpināties. Pieaugot pārlūkprogrammu aizsardzības kvalitātei, inficēšanai ir jāmeklē citi ceļi. Piemēram, datņu apmaiņas tīkli,” saka Sergejs Novikovs. „Vienlaikus tiek novērots pakāpenisks uzbrukumu skaita pieaugums mobilajām sakaru ierīcēm un nepārtraukti pieaug pret mobilo sakaru ierīču operētājsistēmām vērstās kaitīgās programmatūras daudzums. To apliecina arī pirmie Google Android platformai domātie trojieši.”
Sergejs Novikovs atzīmēja, ka kibernoziedznieki konfidenciālas informācijas zagšanai joprojām turpina aktīvi izmantot sociālos tīklus, kā arī arvien populārākos tiešsaistes pakalpojumus, piemēram, tiešsaistes banku pakalpojumus un elektroniskos maksājumus.
Visticamāk, sākoties atklāšanas un kategorizēšanas mākoņtehnoloģiju izmantošanai, pastāvīgi pieaugs pret šīm tehnoloģijām vērstās kaitīgās programmatūras uzbrukumu skaits un kvalitāte gan klientu datoros, gan ar īpašo pakalpojumu palīdzību, kurus uzturēs ļaundari.
Visbeidzot, ievērojami paplašināsies ļaundarus interesējošās informācijas klāsts. Agrāk tie bija vienīgi datorlietotāju finanšu rekvizīti un personas dati, taču tagad arvien biežāk iebrucējus interesē tehniskā un pētnieciskā informācija.
Papildu informācija:
www.kaspersky.com