Datuve :: DEAC rosina atjaunot E-lietu ministra amatu

Datuve

Mana Datuve

Reģistrācija | Noteikumi | Paroles atjaunošana



Forums

Ieskaties


Raksti

Lietotāji online

Lietotāji online: 40

Reģistrētie lietotāji online: 0

Viesi online: 40

Datuve.lv video
Top.LV

DEAC rosina atjaunot E-lietu ministra amatu

Ievietoja: Antra_F @ 2011.10.16 22:26  

“IT nozarei, kuras potenciāls spēj radīt miljardus, neizcērtot mežus, neizpārdodot lauksaimniecības zemi, ir vajadzīga valsts politikas līmenī atbildīgā persona - tātad ministrs, kas būtu spējīgs atbalstīt pašmāju uzņēmējus, radīt tādu uzņēmējdarbības vidi, kas neveido šķēršļus, bet gan veicinātu eksportu, tādējādi radot jaunas darba vietas, vairojot nodokļu ieņēmumus un līdzsvarojot Latvijas importa - eksporta bilanci,” uzskata Digitālās Ekonomikas Attīstības Centra (DEAC) valdes priekšsēdētājs Andris Gailītis.

„Un tai nav jābūt ministrijai, pietiek vien ar ministru un nelielu viņa biroju. Salīdzinoši ar šī brīža bezjēdzīgajiem valsts tēriņiem IT jomā, tas būtu sīkums budžetā. Ja šāds ministrs darbotos aktīvi un mērķtiecīgi, tad šie nelielie tēriņi ātri vien atmaksātos,” norāda Andris Gailītis, piebilstot, ka ir „ļoti svarīgi, lai šāds amats tiktu izveidots dēļ idejas, nevis izpatīkot matemātikai koalīcijas amatu sadalīšanā.”

“Uzņēmumos, kur liela ietekme ir IT risinājumiem, vadības līmenī ir kāds no menedžeriem, kurš atbild par visu IT saimniecību, tās drošību un attīstību. Bankās tie ir viceprezidenti, firmās valdes locekļi. Diemžēl Latvijas valsts līmenī tādu amatpersonu nav,” stāsta Andris Gailītis.

“Latvijas valsts pārvaldē ir vajadzīgs visaugstākais ierēdnis, kurš spētu sakārtot pašu saimniecību. Ik uz soļa ir redzama funkciju dublēšanas, un arī te var kā piemēru minēt DEAC pieredzi ar skolvadības sistēmu E-klase, jo, kā zināms, valsts ir gatava tērēt miljonus, lai veidotu analogu tam, kas jau šobrīd veiksmīgi darbojās kā viens no labākajiem valsts un privātas partnerības piemēriem. Taču bez šī ir arī daudzi, iespējams vēl kliedzošāki piemēri, tai skaitā nesamērīgi tēriņi par ārvalstu programmatūru, noziedzīgi paviršā attieksme pret datu glabāšanu, kā arī ārpuspakalpojumu izmantošana gadījumus, kad tas būtu daudz lētāk, ilgtspējīgāk un drošāk,” stāsta Andris Gailītis.

“Latvijas IT eksporta potenciāls joprojām ir ļoti neizmantots. To varam konstatēt arī pēc savas pieredzes, jo šobrīd DEAC attīstās, galvenokārt, uz eksporta rēķina. Finanšu krīzi mēs izmantojām kā atspēriena punktu, izejot eksporta tirgos. Ik gadu DEAC apgrozījums pieaug vidēji par 40% un vairāk, paredzam, ka 2011. gads tiks noslēgs ar vismaz 50% apgrozījuma pieaugumu. Tas, ko vairums sauc par problēmu cēloni, mums ir kalpojis par atspērienu. Tomēr uzņēmēji pašu spēkiem nespēj attīstīt nozari nepieciešamajā līmenī, ir vajadzīgs valsts atbalsts un kontrole,” atzīst Andris Gailītis.

DEAC pakalpojumus šodien izmanto jau 2000 klientu 40 pasaules valstīs. Īpaši pieprasīts DEAC ir Krievijas tirgū, kas skaidrojams ar nepieciešamību nodrošināt biznesa aizsardzību, izvietojot, kā minimums, vienu infrastruktūras punktu kādā no Eiropas datu centriem, un Latvija tam ir ļoti piemērota vieta.

“Klienti vēlas ne tikai drošus un modernus datu centrs, bet arī visu, kas tiem apkārt, tai skaitā datu maģistrāles, kompetentus IT speciālistus. Vitāli nepieciešams klāsteris jeb, kā to latviski dēvē - puduris, jo tikai datu centri vien nespēs radīt tādu vilkmi, lai piesaistītu klientus un pasūtījumus no citām valstīm,” norāda Andris Gailītis.

“Jau šī brīža pieredze liecina, ka, lai gan Krievijas un arī citu valstu klienti ir ļoti apmierināti ar mūsu pakalpojumiem, tai skaitā kvalitāti, drošību un cenām, tomēr ne reti ir dzirdēts - kāds gan IT var būt Latvijā? Nav globāla skatījuma, nav vīzijas, vairāk runas par vakardienu, ne rītdienu,” konstatē Andris Gailītis norādot, ka, iespējams, E-lietu ministrs varētu pozitīvi ietekmēt nozares attīstību.

Interese un pieprasījums pēc DEAC datu centru infrastruktūras pasaulē ar katru gadu palielinās. Lai nezaudētu šo potenciālu, ir nepieciešams attīstīt komunikācijas, pievērsties nozarei valsts līmenī. Ieguldot līdzekļus komunikācijās, Latvija nodrošinātu iespēju pašmāju vadošajiem uzņēmumiem spēcīgi stimulēt ekonomiku, veidot jaunas darbības nišas, produktus, radīt jaunas un konkurētspējīgas darba vietas tiem speciālistiem, kas šodien ir spiesti emigrēt.

Saistītie raksti

Komentāri

#1 Andron Mc @ 2011.10.17 11:05

Pareiz pareiz, vairāk pļūtīt, mazāk darīt, un dārgāk prasīt. diršlaki.

#2 Sternwolf WWW @ 2011.10.17 11:08

labāk valdību nejaukt iekšā, lai liek mieru

#3 Andron Mc @ 2011.10.17 13:02

Ne ne, vajag vajag valdību! Un ne tikai esošās parazītu ministrijas atbalstīt, bet vajag arī jaunas veidot! Izveidot Nokrišņu ministriju! Tīrības ministriju! Pludmales ministriju! Koktēlniecības ministriju! Trekno dirsu ministriju!
Jo vairāk ministriju jo labāk! Mēs tak visi zinām ka ministrijas ceļ IKP!

#4 HIGH-Zen @ 2011.10.17 14:42

Pirmkārt neviens tādu DEAC neņems aubē. Un otrkārt, tāds ministrs, kas  būtu spējīgs atbalstīt pašmāju uzņēmējus, radīt tādu uzņēmējdarbības vidi, kas neveido šķēršļus, bet gan veicinātu eksportu - tāds vēl nav redzēts.

#5 Sternwolf WWW @ 2011.10.17 14:53

vo vo, būs tā ka sākumā sāks ievest lielo kārtību. Nodokļus un visur licenzētos softus utt. un sabremzēs visu jau esošo

#6 d_l @ 2011.10.17 15:04

betonu par ministru un viss buus pudurii :>

#7 TaZ WWW @ 2011.10.17 20:50

Mūsu valstī nevajag jaunus ministrus, bet gan esošos kaut kādā vaidā apdāvināt ar prātu. Piekrītu, ka mūsu valstīs daudz kas dublējas, bet tas jau nav tāpēc, ka trūkst ministru.

#8 Andron Mc @ 2011.10.18 12:13

Nu ja par nopietnas un svarīgas ministrijas ministru var tikt daune kura nesajēdz neprot pat lasīt, tad kāda var būt runa par prātā spēju attīstīšanu? Ko tu tādai attīstīsi? Tāds cilvēks jāliek aprūpē nevis ministrijā.

#9 sii @ 2011.10.18 19:38

Nu pareizi, DEAC tādu lietu ierosina, lai varētu savas štelles bīdīt, kā piemēram e-klasi...

#10 sliktais @ 2011.10.19 14:21

Andrim Gailītim - Vismaz pagaidām, kamēr viss DEAC datu centrs nedarbojas uz zaļās enerģijas, uzsvērt mežu neizciršanu ir kaut kā nevietā.