Datuve :: DEAC attīsta mākoņskaitļošanas tehnoloģijas

Datuve

Mana Datuve

Reģistrācija | Noteikumi | Paroles atjaunošana



Forums

Ieskaties


Raksti

Lietotāji online

Lietotāji online: 55

Reģistrētie lietotāji online: 0

Viesi online: 55

Datuve.lv video
Top.LV

DEAC attīsta mākoņskaitļošanas tehnoloģijas

Ievietoja: MartinsKarelis @ 2010.11.03 12:20  

Eiropas datu centru operators „DEAC” turpina attīstīt šobrīd tik aktuālās un efektīvās IT mākoņskaitļošanas tehnoloģijas ieviešanu Baltijā, nodrošinot iespēju klientiem attālināti glabāt jau vairāk nekā 50 terabaitus. Turklāt šos pakalpojums klients var sākt lietot jau vienas stundas laikā pēc pieprasījuma nosūtīšanas.

Mākoņskaitļošanas (cloud computing) tehnoloģija sniedz iespēju caur drošu interneta kanālu nomāt IT risinājumus, kurus DEAC gadījumā apkalpo augsta līmeņa sertificētu profesionāļu komanda, kas pieejama 24/7 režīmā.

DEAC jaunais datu glabāšanas pakalpojums ļauj pārsniegt 50 TB apjomu, turklāt tie pieejami vien stundas laikā. Risinājums bāzēts uz pasaules līdera, datu glabāšanas iekārtu ražotāja EMC platformas un ir ļoti uzticams un drošs. Datu apmaiņa notiek caur Fibre channel interfeisiem ar datu apmaiņas ātrumu, kas sastāda vairākus Gbit/s .


“Jauno risinājumu galvenokārt raksturo trīs galvenie rādītāji: ātrums, drošība, apjoms,” uzsver DEAC valdes priekšsēdētājs Andris Gailītis, piebilstot, ka kopumā šis ir nākamais IT mākoņskaitļošanas tehnoloģijas ieviešanas solis DEAC datu centru infrastruktūrā.

“Paredzams, ka tuvākajā laikā uzņēmumiem visā pasaulē arvien aktuālāks būs jautājums par lielapjoma datu glabāšanu. Arī pasaules analītiķi brīdina, ka tuvāko gadu laikā datu apjoms strauji un ievērojami pieaugs,” prognozē DEAC valdes priekšsēdētājs Andris Gailītis.

„Mūsdienās aprīkot un uzturēt darba vidi ar saviem datoriem, IT personālu un programmnodrošinājumiem ir ļoti dārgi, neefektīvi un arī nedroši. Uzņēmumiem ir daudz parocīgāk savus datus un arī programmas glabāt specializētos datu centos, tādējādi katrs atsevišķais dators, kas stāv uz darbinieka galda, ražotnē, veikalā vai noliktavā, var būt mazjaudīgāks un ar mazāku atmiņu, attiecīgi arī daudz lētāks. Ļoti aktuāli tas ir arī gadījumos, kad ar vieniem un tiem pašiem datiem vienlaicīgi ir jāstrādā no vairākiem datoriem,” priekšrocības un nepieciešamību uzskaita Andris Gailītis.

“IT nozares analītiķi prognozē, ka tuvāko gadu laikā uzņēmumu datu apjoms pieaugs līdz pat 500%. Tas nozīmē, ka izmaksas IT infrastruktūras uzturēšanai un apkalpošanai arī pieaugs. Izmantojot attālinātu datu glabāšanu tā sauktajā „mākonī”, izmaksas iespējams samazināt līdz pat 40%,” par virtuālās darba vides priekšrocībām stāsta SIA „DEAC” valdes priekšsēdētājs Andris Gailītis.

„Šodien uzņēmumi vēlas, lai nauda, ko tie investē IT risinājumos, sāk sevi atpelnīt pēc iespējas ātrāk. DEAC datu glabāšanas risinājumi ir veiksmīgs ieguldījums biznesa drošībā, jo mēs spējam garantēt augstu risku diversifikāciju un piedāvāt veidot rezerves datu centru. Turklāt augsta līmeņa datu glabāšanas risinājumi tagad ir pieejami sākot no dažiem simtiem EUR mēnesī,” uzsver Andris Gailītis, piebilstot, ka veiktā tirgus analīze apstiprina, ka DEAC virtualizācijas platforma ir visspēcīgākā salīdzinājumā ar citu datu centru pakalpojumu sniedzējiem Baltijā.

Viena no nākamās piecgades IT jomas svarīgākajām tendencēm ir arvien pieaugošs datu apjoms. „The Economist” vēsta, ka 2005. gadā pasaulē kopumā tika radīti 150 eksabaiti datu, savukārt 2010.gadā – 1 200 exabaiti (1 eksabaits ir 1 biljons gigabaitu jeb pus triljons MP3 failu). “Cisco” prognozē, ka līdz 2013. gadam caur internetu vien plūdīs 667 eksabaiti informācijas (salīdzinājumam – Google ik gadu apstrādā 8 eksabaitus informācijas). „Interesanti, ja vēl pirms dažiem gadiem runājām par gigabaitiem un tas likās daudz, tad pēdējā laikā mājsaimniecības iegādājas vairākus terabaitus lielus cietos diskus, savukārt datu centri runā par eksabaitiem, zetabaitiem un jotabaitiem. Tas savukārt nozīmē, ka datu centriem jābūt gataviem nodrošināt infrastruktūru, kas spēj uzturēt šādus liela apjoma risinājumus un DEAC ir viens no tiem,” stāsta Andris Gailītis.

Dažādu IT nozares analītiķu pētījumi rāda, ka pat lielu kompāniju pašu datu glabāšanas kapacitāte ir ļoti maza. Lielākoties tās nav gatavas ātri reaģēt uz datu apjoma pieaugumu, pielāgojot visas tehniskās specifikācijas jaunajām prasībām. „Pirms desmit un vairāk gadiem uzņēmumi varēja niekoties ar serveriem. Mūsdienās ir jādomā par kompleksiem datu glabāšanas risinājumiem, kas, pirmkārt, ir droši, otrkārt, elastīgi, lai varētu ātri reaģēt uz pieaugošo datu apjomu, treškārt, par adekvātu cenu. Datu centru pakalpojumu izmantošana palīdz arī ekonomēt uz elektroenerģijas patēriņu, kas mūsdienās ir ļoti svarīgs faktors,” uzsver A.Gailītis, atzīmējot, ka šodien viens no efektīvākajiem risinājumiem ir datu glabāšana t.s. „mākonī”.

Saistītie raksti

Komentāri

#1 airis @ 2010.11.03 12:53

Mākoņ skaitļosānas thnoloģija, wtf?

#2 re @ 2010.11.03 12:55

Drošība te ir nosacīta, no sērījas viss labi ja labi
1) kas notiek ja rīgā pēc vētras pazūd globāli elektrība - Datu centram ģeneratori ok, bet pavidu provaideriem čušs . toties es uz vieta varu būt 3-5 dienas vismaz dzenāt ģeneratoru un akumulatorus mierīgi strādājot
2) Ja provaideram tavam kas nobrūk sēdi bez mākoņiem vai atkal piķo par dieviem dažēdiem i-neta pieslēgumiem
3) niecīga iespēja ugunsgrēks datu centrā vai kāda darbinieka sabotāža un tavi dati vējā
4)lai vai kā tu nevari būt droš vai tavus darus neizpēta kāda trešā personā, te nedomaju hakerus, bet gan valdības struktūras vai tie kas tādas atļaujas var dabūt

- Liels biznes liels risks
- es par drošību, tavs ir tas, kas ir tavā kabātā,- nevis māķoņos :))

#3 celtnieks @ 2010.11.03 13:51

airis rakstīja:

Mākoņ skaitļosānas thnoloģija, wtf?

kas naf skaidrzz??? cloud computing!!!!!!!!!!!!

#4 nuttshell WWW @ 2010.11.03 14:20

#2 ir iela daļa taisnības. Bet man riktīgs prieks par DEAC, ka viņi strādā tik profesionālā līmenī.

#5 peekausis @ 2010.11.03 22:00

re rakstīja:

Drošība te ir nosacīta, no sērījas viss labi ja labi
1) kas notiek ja rīgā pēc vētras pazūd globāli elektrība - Datu centram ģeneratori ok, bet pavidu provaideriem čušs . toties es uz vieta varu būt 3-5 dienas vismaz dzenāt ģeneratoru un akumulatorus mierīgi strādājot

Ja globāli nebūs elektrība 3-5 dienas, tici man, būs daudz svarīgākas lietas, nekā klabināt kaut ko datorā


2) Ja provaideram tavam kas nobrūk sēdi bez mākoņiem vai atkal piķo par dieviem dažēdiem i-neta pieslēgumiem

normālam provaiderim vajadzētu plīst mazāk nekā uzņēmumā uz vietas, bet risks pastāv.


3) niecīga iespēja ugunsgrēks datu centrā vai kāda darbinieka sabotāža un tavi dati vējā

tāda iespēja ir vairākas kārtas niecīgāka par iespējamībām lokālā uzņēmumā.


4)lai vai kā tu nevari būt droš vai tavus darus neizpēta kāda trešā personā, te nedomaju hakerus, bet gan valdības struktūras vai tie kas tādas atļaujas var dabūt
[\q]
tam gan jāpiekrīt. ceru, ka visi lasītājai vismaz par 99% ir droši, ka policijas IT speciālisti jūsu dzīvokļos neatradīs pagaldēs sabāztus ārējos diskus un uz datora viss būs vismaz ar truecrypt nokriptēts. Atlikušais 1% ir pārliecināts, ka policija nevar ierasties dzīvokļos un pieprasīt datorus un datu nesējus labprātīgi nodot pārbaudei.

- Liels biznes liels risks
- es par drošību, tavs ir tas, kas ir tavā kabātā,- nevis māķoņos :))

#6 lietotajs_parastais @ 2010.11.04 01:02

Deac izmaksas ir pamatīgs kosmoss. daudziem uz vietas sanāk lētāk. Ok drošiba tur pamatīga, bet vai tas tiešām ir tā vajadzīgs...

#7 Didī @ 2010.11.04 09:34

Nu tad naidu zeķē un pats zem gultas- moš zemestrīce būs..

re rakstīja:

Drošība te ir nosacīta, no sērījas viss labi ja labi
1) kas notiek ja rīgā pēc vētras pazūd globāli elektrība - Datu centram ģeneratori ok, bet pavidu provaideriem čušs . toties es uz vieta varu būt 3-5 dienas vismaz dzenāt ģeneratoru un akumulatorus mierīgi strādājot
2) Ja provaideram tavam kas nobrūk sēdi bez mākoņiem vai atkal piķo par dieviem dažēdiem i-neta pieslēgumiem
3) niecīga iespēja ugunsgrēks datu centrā vai kāda darbinieka sabotāža un tavi dati vējā
4)lai vai kā tu nevari būt droš vai tavus darus neizpēta kāda trešā personā, te nedomaju hakerus, bet gan valdības struktūras vai tie kas tādas atļaujas var dabūt

- Liels biznes liels risks
- es par drošību, tavs ir tas, kas ir tavā kabātā,- nevis māķoņos :))