Profesionālie tulkošanas pakalpojumi. 5
Pardod: MSI GeForce RTX 2080ti gaming X TRIO Graphic Card 1
Vēlos piedāvāt darbu online. 0
OCTA termiņš 13
Ka sauc Pasaules dalu kura dzivojam 4
google 1
Taustiņu funkcijas izmainīšana 2
Torrent 1
Cik maksā šodien kārtigs Gamer PC? 4
ESET izlaiž 2017.gada produktu izdevumus 23
VIAPLAY: Video tiešsaistē skatās 70% Latvijas iedzīvotāju 21
Katrā desmitajā datorā joprojām izmanto Windows XP 2
Google tuvākajā laikā atteiksies no Chrome paplašinājuma palaidēja 2
Acer ievieš nozares pirmo ieliekto monitoru ar acu izsekošanas funkcionalitāti 4
Adobe laiž klajā ārkārtas atjauninājumu 3
Tests: Cik precīzs ir "lēta gala" velo spidometrs? 3
Leģendārie telefoni – Nokia 3310 un citi 3
Puisis iziet Super Mario spēli mazāk kā piecu minūšu laikā un labo pasaules rekordu 2
Līdz 29.jūlijam atjaunini savu Windows bez maksas! 3
Kā uzlabot televizora skaņu? 2
Programma, ar kuras palīdzību fotogrāfijas pārveidot .gif formātā 1
Aproce, kas sastāv no 25 instrumentiem 1
Trīs padomi televizora izvēlei 2
Windows 7 ēra tuvojas noslēgumam, Microsoft koncentrējas uz Windows 10 1
Lietotāji online: 52
Reģistrētie lietotāji online: 0
Viesi online: 52
Domāju, ka ir grūti atrast tādu datorlietotāju, kurš ne reizi nebūtu sastapies vai vismaz dzirdējis par MP3 (MPEG Audio Layer-3) datnēm un nebūtu klausījies mūziku, kas ierakstīta šādā formātā. Šis ir patiesi revolucionārs formāts, kas apgāza mūzikas ierakstu pasauli ar kājām gaisā. Tā visa iemesls ir šī formāta īpaši labā attiecība kvalitāte/izmērs, t.i., skaņas ieraksts var tikt saspiests līdz pat 10 - 14 reizēm salīdzinājumā ar Audio CD ierakstu, bet skaņas kvalitātes zudumi ir salīdzinoši mazi.
Veicot aklās klausīšanās testus, ir secināts, ka skaņas ieraksts MP3 formātā ar datu plūsmas intensitāti (bitrate) 192-256 kbps vairumā gadījumu nav atšķirams no oriģinālā ieraksta. No tā izriet, ka šis formāts ir ļoti piemērots skaņas informācijas pārsūtīšanai caur tīklu, arhivēšanai un citiem lietojumiem. Padomājiet, cik stundu ieraksti ir Jūsu MP3 kolekcijā? :)
Bet nu vairāk pie lietas. Uzreiz gribu teikt, ka šis raksts nekādā ziņā nav MP3 formāta specifikācija vai kas tamlīdzīgs. Raksta mērķis ir pēc iespējas vienkāršāk pastāstīt šī formāta pamatprincipus.
MP3 algoritma izstrāde sākās 1987. gadā. Pie tā strādāja Fraunhofer IIS-A sadarbībā ar University of Erlangen. Šis algoritms ir standartizēts kā ISO-MPEG Audio Layer-3 (IS 11172-3 un IS 13818-3). Interesanti ir tas, ka standartizēts ir tikai datnes formāts un dekodēšana (specifikācija un parauga dekodera programmas pirmteksts ir pieejami), bet par signāla kodēšanu nekas nav teikts. Kāpēc tā? Par to pastāstīšu nedaudz vēlāk.
Vai esat kādreiz domājuši par to, kas ir MP3 uzbūves pamatā un kādā veidā tiek panākta šī milzīgā kompresija, kvalitātes ziņā maz zaudējot? Es esmu, un tāpēc sāku šo lietu pētīt.
Vispirms apskatīsim skaņas informācijas pieraksta veidu Audio CD formātā, kur skaņas ieraksts, pretstatā analogajiem ierakstiem, piem., magnētiskajai lentai, ir veikts ciparu (diskrētā) formā, kur noteiktos laika momentos analogā signāla līmenim tiek piekārtots noteikts skaitlis, kas raksturo šo līmeni.
Šo procesu varētu pielīdzināt kādas viena argumenta funkcijas ( Y=F(X) )grafika pierakstam tabulas veidā, kur noteiktām argumenta X vērtībām tiek uzdota funkcijas Y vērtība. Skaņas ieraksta gadījumā arguments X ir laiks, bet funkcija Y ir svārstības līmenis konkrētajā laika momentā.
Noteikti zināt, ka šāds funkcijas grafika pieraksts, nav īpaši labs, jo prasa daudz resursu utt. Funkciju daudz labāk ir uzdot analītiskā formā, t.i., formulas veidā, pēc kuras var izrēķināt attiecīgo funkcijas vērtību.
Tieši šī doma ir viena no MP3 (arī citu saspiešanas ar zudumiem algoritmu, piem., JPEG, OGG, ...) pamatā. Doma ir tāda, ka jāsaglabā tikai tie dati, kas nepieciešami, lai rezultātu varētu izrēķināt.
Droši vien zināt, ka skaņu (arī citas svārstības) var sadalīt atsevišķās sastāvdaļās, jeb sadalīt pa frekvencēm. Bet katras šādas sastāvdaļas vērtību kādā noteiktā laika momentā var izrēķināt, jo to apraksta ar visiem labi zināmo sinus funkciju. :) Signālu sadala pa atsevišķām sinusoīdām, kur katra tiek raksturota ar trīs parametriem: frekvence, amplitūda, fāzes nobīde.
Tā kā skaņas signāls parasti ir gana sarežģīts, tad atrast vienu šādu dalījumu pa sastāvdaļām visam ierakstam ir praktiski neiespējami. Risinājums ir tāds, ka skaņas ieraksts tiek sadalīts pa mazākiem gabaliņiem (frame), un tālāk katram no šiem gabaliņiem tiek izrēķināts savs sastāvdaļu dalījums. Tātad viena lielā problēma tiek sadalīta mazākās.
Tas cik daudz vietas ir atvēlēts katra gabaliņa informācijas glabāšanai (bitrate), nosaka to, cik daudz informācijas par signāla sastāvdaļām varēs ierakstīt, jo vairāk jo labāk. Nav patiess uzskats par to, ka bitrate nosaka frekvenču diapazonu. Arī ar zemu bitrate var ierakstīt augstas frekvences skaņu. Šis nepareizais uzskats varbūt ir radies no tā, ka parasti MP3 kodētājs zinot, ka atvēlēts mazs bitrate, atmet augstās frekvences sastāvdaļas, bet vispārējā gadījumā tas ir atkarīgs no signāla spektrālās sarežģītības.
Tagad rodas jautājums, kāpēc tad MP3 kompresija tiek pieskaitīta klasei ar zudumiem? Lieta tāda, ka šo te signāla sastāvdaļu parasti ir ļoti daudz (dažreiz pat bezgala daudz) un visas sastāvdaļas aprēķināt un pierakstīt prasītu daudz resursu. Neapšaubāmi, daudz resursu prasītu arī atskaņošanas process, kurā, balstoties uz iepriekš pierakstītajiem raksturlielumiem, tiek aprēķinātas šīs atsevišķās sastāvdaļas un to summa (kopējais rezultējošais signāls).
Tātad realitāte ir tāda, ka kādas no aprēķinātajām sastāvdaļām nākas atmest, lai padarītu saspiešanu pietiekami efektīgu, ātru un lai vienkāršotu arī atskaņošanas procesu.
Šajos attēlos ļoti vienkāršotā veidā ir parādīta kompresijas būtība.
Rodas jautājums par to, kuras sastāvdaļas atmest, lai rezultāts būtu iespējami tuvāks sākuma datiem. Lūk šeit sākas īstā maģija un māksla. Šī ir visa procesa nedokumentētā daļa, kura tika pieminēta iepriekš. Katrs MP3 kodētāja izstrādātājs realizē šo daļu pēc saviem ieskatiem, par pamatu ņemot cilvēka dzirdes īpašības. Tātad vispirms tiek atmests tas, ko cilvēka dzirde vismazāk jūt, un līdz ar to kompresijas kļūdas būs mazāk dzirdamas. Rezultāts ir tāds, ka dažādi MP3 kodētāji dod dažādus rezultātus, bet tai pat laikā šo rezultātu var dekodēt visi. Interesanti, vai ne?
Tātad procesa beigu posmā ir kompresēto datu dekoderis, kas izrēķina skaņas signālu. Šeit ir dažas interesantas lietiņas.
Pirmām kārtām MP3 dekoderī var būt iekļauta ekvalaizera (equalizer) funkcija, kas patērē 0 resursu! Kā tas var būt? Vienkārši. Matemātika iekš MP3 notiek ar skaitļiem diapazonā 1..0..1, un, lai šo diapazonu varētu attēlot ar 8, 16, 24,
bitu veselu skaitli, ko nodod skaņas kartei atskaņošanai, šiem mazajiem skaitļiem tiek piekārtots attiecīgs reizinātājs. Mainot šos reizinātājus, mainās arī skaņas sastāvdaļas. Tātad mēs vienkārši mainam dekodēšanas parametrus.
Otra lieta ir tā, ka arī dekoderu rezultāts var būt dažāds, jo ne visi šo daļu ir realizējuši tā kā tam būtu jābūt, t.i., daži dekoderi ir optimizēti veiktspējai tā, ka samazinās rezultāta kvalitāte. Bet šobrīd tādus dekoderus jau ir grūti atrast.
Nu un trešā lieta ir tā, ka dekodēšanas kvalitāte var tikt samazināta, lai samazinātu resusru patēriņu. Kādreiz uz veciem PC tas bija aktuāli. Šīs izmaiņas dekodēšanā tiek panāktas ignorējot kādu daļu no skaņas sastāvdaļām. Tātad tiek izdarīta tikai daļa no dekodēšanas darba. Šādas iespējas ir arī, piemēram, WinAmp MPEG dekoderī sadaļā Quality ir iespējas: Full, Half, Quarter.
Ceturtā lieta ir tāda, ka patiesībā MP3 var tikt dekodēts JEBKURĀ diskretizācijas frekvencē (sampling rate), jo signāls taču ir aprēķināma viļņa formā. Bet jāņem vērā, ka kvalitāti tas neuzlabo. Tas ir līdzīgi vienkāršai algebrai, kur, piem., funkcijas Y=X^2 grafikā (parabola) var izrēķināt tik daudz punktu, cik sirds kāro...
Nu un uz beigām viens saldais ēdiens. Ar aci redzamas MP3 kompresijas sekas. Brīnumainās pārvērtības - pirms un pēc. :)
PAPILDINĀTS:
Taisnstūra signāls tika izvēlēts speciāli, lai maksimāli spilgti parādītu to, ka MP3 ir kompresija ar zudumiem. Bezzudumu kompresija, protams, rezultātā dotu identiskus datus ieejas datiem.
#3 Bytec
WWW @ 2005.12.12 21:05 Maiznieks rakstīja:
"skaņas kvalitātes zudumi ir salīdzinoši mazi" - nu vai nav anekdote???? Paklausies uz normaalas aparatuuras un dzirdeesi savus saliidzinosi mazos skanjas zudumus!
Salīdzinoši nozīmē relatīvi! Pasaki kādu citu formātu, kas bija pirms MP3 un varēja sniegt tādus rezultātus. :)
Šodien jau visi tik uz FLAC un APE dzīvo... :)
#4 kirils
WWW @ 2005.12.12 21:06 Maiznieks rakstīja:
"skaņas kvalitātes zudumi ir salīdzinoši mazi" - nu vai nav anekdote???? Paklausies uz normaalas aparatuuras un dzirdeesi savus saliidzinosi mazos skanjas zudumus!
Tu maz zini, ko noziimee vaardinjsh "saliidziinoshi"?
#5 sLiEkA
WWW @ 2005.12.12 21:10 atshkjiriibu starp .mp3 un .wav var ljoti labi dzirdeet, tieshi uz Dj tehnikas, preciizaak, nogriezhot basu, videejaas vai augsheejaas skanjas, liidz galam nost, kaa skan audio cd un mp3 !
#6 Sinthetico
@ 2005.12.12 21:10 Buutu veel interesanti palasiities par kaadiem losless kodekiem - FLAC, APE :)
#7 afigel
@ 2005.12.12 21:12 Veicot klausīšanās testus, ir secināts, ka skaņas ieraksts MP3 formātā ar datu plūsmas intensitāti (bitrate) 192-256 kbps vairumā gadījumu nav atšķirams no oriģinālā ieraksta.
Ir gan atskjirams.Elementaari.
tas gan katram ir dzilji individuaali, bet es varu atskjirt.
#8 Bytec
WWW @ 2005.12.12 21:15 afigel: Viss atkarīgs no spektrālās sarežģītības un kodeka! Nu ir tās atšķirības, bet tās ir salīdzinoši mazas... Un ja kāds kalusās uz ķepļapa tubiņām vai kā tamlīdzīga, tad vispār par ko ir runa? :)
#9 hasher
@ 2005.12.12 21:26 njaa... laps ieskats mp3 kodeeshanaa. Interesanti, bet fakts - stipri liidziigu algoritmu (nepaarprotiet - programmeeshanaa svariigaakaa ir ideja, neiet runa par detaljaam) nesen pielietoju liikliinijas trapeces laukuma apreekjinaashanai ;) .
#10 Bytec
WWW @ 2005.12.12 21:28 hasher rakstīja:
...liikliinijas trapeces laukuma apreekjinaashanai ;) .
Noteiktais integrālis?
#11 punkts
@ 2005.12.12 21:29 Piemēram es 256k vairs neatšķiru no orģināla .... tāpēc saglabāju iekš 320
#12 Loading
@ 2005.12.12 21:37 Šaubos vai mums katram mājās ir DJ iekārtas. Drīzāk austiņas / tumbiņas no RIMI pa 3Ls!!!
#14 afigel
@ 2005.12.12 21:39 Bytec rakstīja:
afigel: Viss atkarīgs no spektrālās sarežģītības un kodeka! Nu ir tās atšķirības, bet tās ir salīdzinoši mazas... Un ja kāds kalusās uz ķepļapa tubiņām vai kā tamlīdzīga, tad vispār par ko ir runa? :)
da labi.
tik gribeeju teikt ka esmu testeejis uz veselas chupas kinozaalju un skandu komplektiem.cenas - no 100 Ls - ~1000.
un visur bija izjuutama atskjiriiba starp konkreetu mp3 failu ar VBR un to pashu failu tikai ieceptu audio cd formaa.
bet kaa jau teicu, tas ir dzilji individuaali - vienam patiik maate, otram kleita
#15 hasher
@ 2005.12.12 21:43 Ja es sapratu sho fraazi
"mp3 failu ar VBR un to pashu failu tikai ieceptu audio cd formaa"
pareizi, tad vaina ir mp3-dekoderii nevis pashaa mp3...
teoreetiski tas ("bija izjuutama atskjiriiba") nav iespeejams.
#16 sLiEkA
WWW @ 2005.12.12 22:11 DnB so ? a tu visp. izlasiiji to rakstu ? taa pat rezumee ka mp3 tomeer nav tik labs, wma, vorbis apsteidz :P
kaapeec mp3 griezhot uz pilnu skaljumu "saakaas pljarkshkjis", bet cd audio skan "vienkaarshi skalji"?
#19 budzis
@ 2005.12.12 23:15 afigel: es tev iedos noklausiities un tu varees pateikt kur nav kaa naakas? Baidos, ka tu pat iisti nepiefiksees, kas skan :)
#20 budzis
@ 2005.12.12 23:19 sLiEkA: interesanti, kaadaa sakaraa mineeji wma? Nevienaa testaa pat mp3 tas nespeej apsteigt virs 128 :)
#21 budzis
@ 2005.12.12 23:24 illegal: kursh normaals cilveeks klausaas "uz pilnu skaljumu"?
Neviens jau nesaka, ka mp3 ir 100% ekvivalents originaalam, bet parasti tu vinju klausies un nez kaapeec neraudi par kroplojumiem, lai arii kompreseetaa skanja tagad ir uz katra stuura (dvd, radio, tv...)
#22 afigel
@ 2005.12.12 23:34 budzis rakstīja:
afigel: es tev iedos noklausiities un tu varees pateikt kur nav kaa naakas? Baidos, ka tu pat iisti nepiefiksees, kas skan :)
ai nu jpt. ja ir laba akustika tad mp3 nedos iespeeju izbaudiit akustikas speeju maksimumu.uz muz c. - no problems, pofig.
mp3 ir pliekanaaks skanjas zinjaa.
#23 0_o
@ 2005.12.12 23:38 Jā, bet pateicoties mp3 mana fonotēka satur tūkstošiem dziesmu un mana muzikālā gaume nebūtu tāda, kada viņa ir, ja man nebūtu bijusi pieeja daudzām dziesmām mp3 formātā. Nav ļaunuma bez labuma. Jā, kvalitāte zūd, bet mp3 piedāvā vieglu mūzikas apmaiņu internetā un iespēju dziesmas paņemt līdzi dodoties ceļā. Sēžot tramvajā kristālskaidra, bezzudumu kompresija nav nemaz tas svarīgākais- vide tā vai tā nav perfekta un āra trokšņi jebkuru mp3 nepilnību noslāpē tāpat. Visam ir savs pielietojums.
#24 hasher
@ 2005.12.12 23:52 Man liekas - es zinu, kaapeec diskusijas she ir tik asas... Mp3 nav slikts formaats, un arii mp3 skanja ir baudaama. Bet. Milziigaas popularitaates deelj savus audio-CD ripo jebkursh, kam nav slinkums. Piem., mans pazinja - ar savu 200 MHz procesoru un 10 gadus veco CD-ROM iekartu, izmantojot kaut kaadu vecu mp3 encoding riiku... Es no shiis pazinjas mp3 nenjemu, neskatoties uz to, ka vinsh labpraat dalaas ar saviem mp3. Pavaicaajiet sev: vai mans mp3 disks sastaav tikai no origjinaalo reliizhu mp3 datneem, kuru CRC summas ir atbilstoshas attieciigajiem failiem??? Domaaju, ka atbilde ir nee.. Ripot uz mp3 ir jaamaak, tieshi taapat kaa jaamaak ripot uz MPEG-4. Un tad vaid - suudiiga skanja, piikstieni utt...
#25 mzfckr
WWW @ 2005.12.13 00:23 a mna iipashi nekrata taa mega kvaitaate.. tagad klausos raadzinu 128 kbps.. :) neesmu arii nekaads kolekcionaars.. :) tagad man po.. labs raksts :) bet jau zinaaju :(
#26 hills
@ 2005.12.13 01:24 Pilnīgi piekrītu hasher. Perfekti noripotu mp3 nevar atšķirt no audio CD. Protams cita lieta, ka daži pārgudrīši novelk dziesmu no DC un pēc tam atskaņo to uz kvalitatīvas audio sistēmas un sūdzās, ka mp3 esot galīgi nekvalitatīvs. Un ja jau ir tik nenormāli slikti, tad var jau neklausīties!!!!
#27 Bytec
WWW @ 2005.12.13 08:19 ju: es šeit parādiju tieši procesa ciparu daļu, tas, kas notiek pēc CAP (analogā puse) jau ir cita lieta un sava zinātne.... Perfektu Sqare signālu paņēmu speciāli, jo sadalīt to sinus daļās un no tā iegūt sākotnējo ir praktiski unreal.... Ar bezzudumu (FLAC, APE, ...) kompresiju nebūtu problēmu.
Man ar vienalga, varu kaut 96 kbps klausīties, neesmu nekāds mūzikas fanāts, kam vajag tos flac...
Tie kas runā ka MP3 ir jūtams kvalitātes zudumus....
Es nerunāju pa sliktiem mp3 ar 128 kbps. Bet gan kodētus ar variable bitrate 128 - 320 kbps un uz laba kodētāja.
Esmu veicis aklos eksperimentus ar dažiem gudriniekiem kuri man mēģināja iestāstīt ka ir atškirības..... Vēl neviens aklajā eksperimentā nevarēja atškirt labu mp3 no CD..... Un klausījāmies uz labas aparatūras, nevis uz lētajā datora tumbām vai laptopa pīkstuļiem.
Neticīgie - izveicat eksperimentu - sakompresējiet ar kodeku LAME aukstākajā kvalitātē savu mīļāko cd. Un tad klausaties. Tomēr dziesmas palūdziet lai liek draugs, tā ka jūs neredzat kas skan - cd vai mp3. Protams kompim jābut labai skaņas kartei kura kā minimums nedod fonu. Un tad atzīmējiet uz papīra lapas - kas skan. Eksperimenta beigās salīdziniet rezultātus un padomā par saviem steriotipiem.
Jo ja dziesmas pats liksi un domāsi ka ir atškirības - viņas tiks izdomātas.
#30 Bytec
WWW @ 2005.12.13 10:11 xxx2 pareizi saka. Test ir jāveic uz aklo un vairākas reizes, tā ka pats nezina, kurā brīdī kas skan, lai vērtējums būtu balstīts tikai uz dzirdes, nevis es pats iekš WinAmp baxtu playlist un baigi klausos, tipa šitais ir MP3 un tam jābūt sliktākam.... :)
#31 m_janis
@ 2005.12.13 10:33 Patiesībā kļūst skumji. Par ko strīdāmies - par to, kas labāk (it kā) skan? Bet vai kāds ir salīdzinājis, kas dabiskāk skan? Ieļaujiet šajos testos labu analogo ierakstu (vinila plati), izlaidiet caur lampu pastiprinātāju un papīra skaļruņiem un tad runājiet par kvalitāti. Protams, mājās tas iespējams retam, bet man ir bijusi iespēja pietiekami klausīties šādus ierakstus un salīdzinot ar dabisko instrumentu (ne jau elektroniskās mūzikas) skanējumu, atšķirību nejūt. Saciparotā skaņa nekādā formātā un ne uz kādas tehnikas nebūs pilnvērtīga dabiskā skanējuma kopija - be tieši pēc tā būtu jācenšas.
#32 Bytec
WWW @ 2005.12.13 10:38 m_janis: labi, tagad visi metam ārā datorus un citas ciparu ierīces (tai skaitā kinoteātru skaņas sistēmas) un pārceļamies uz vinila platēm, kuras ar katru atskaņošanas reizi zaudē kvalitāti.... :)
Kaut kā cilvēki laikam nesaprata, ka šeit ir runa par signāla kodēšanu un saglabāšanu. Nav runa pa akustiskajām sistēmām un super duper CAP un pastiprinātājiem... Tas ir atsevišķs stāsts!
Nu ar lampām un platēm ar jau viss nav tik ideāli, arī tur ir daudzi mīnusi. Savā ziņā lampu pastiprinātājos ir diezgan lieli kropļojumi (lielāki nekā tranzistoru past.), tikai tie korpļojumi ir cilvēka ausij tīkami.
Viens inzēnieris pat speciāli bija uztaisījis vienam lampiniekam atgriezeniski saiti, kas tos kropļojumus vēl vairāk pastiprināja. Pēc tam ideva savu garadarbu palietot dažiem audiofīleim, un tie to past. slavēja par ļoti dabisko skanējumu.
Tā ka viss ir nosacīti.
Dabīga instrumenta skaņa ir dzirdama tikai dzīvajā, kas pie tam mainās atkaŗibā no vides , kurā to atskaņo. Tāpat katram cilvēkam ir atškirīgs dzirdes aparāst uml. utjpr.
Līdz ar to strīdi būs vienmēr par to kas labāks un kas sliktāks, un tā jebkurā jomā.
Viss punkts.
#34 ixi
WWW @ 2005.12.13 13:06 ierakstot platee, skanja diezgan pamatiigi tiek mastereeta, jo ir frekvences, kuras vinils nevar atskanjot. ir arii citi ierobezhojumi, piemeeram bassam jaabuut abos kanaalos vienlaiciigi citaadi adata no celinja var lekt lauktaa u..t...t.t..
un dj tehnika jau nu noteikti nav etalons skanjas kvalitaates meeriishanai. te tomeer citas lietas izvirziitas priekshplaanaa. piemeeram 100 LVL veertas dj austinjas par citaam labaakas ir ar to, ka ar taam daudz mas skaidri var saklausiit uzmikseejamo gabalu arii tad, ja tev apkaart daard 20 kW. respektiivi tiek izcelts kicks, hihati un vidi. liidziigi ir arii ar citaam t.s. dj tehnologjijaam.
un veel - luudzu nejauciet DJu ar skanju rezhisoru :)
Bytec rakstīja:
pārceļamies uz vinila platēm, kuras ar katru atskaņošanas reizi zaudē kvalitāti.... :)
nea, manupraat, tieshi ieguust! tie sprakshkji uzlabo izejas materiaalu, akcentejot autentiskumu. sorry par tadu salidzinajumu, tachu ari aaboli tirguu, ja ir taarpaini - znachit nav ar kjiimiju paarsaatinaati. cilveki nezkapeec dzenaas peec visa sterila...
#36 PossPosah
@ 2005.12.13 13:15 Vai esat aizdomājušies, kam vajadzīga šī atkarība no MP3 un citiem lossy audio kodētājiem. Jānis un Kārlis vairs nespēs atšķirt sīli no dzeguzes. Jau tagad daudzi domā, ka talantu fabrikā dalībnieki dzied dzīvajā- kas tālāk?
#37 CAP
@ 2005.12.13 13:21 Man maajaas veeljoprojaam ir sameeraa daudz vinila plates.. un arii darbojosh atskanjotaajs :)))
Maiznieks rakstīja:
"skaņas kvalitātes zudumi ir salīdzinoši mazi" - nu vai nav anekdote???? Paklausies uz normaalas aparatuuras un dzirdeesi savus saliidzinosi mazos skanjas zudumus!
"normaalai aparaturai" ir speciaali algoritmi mp3 muuzikas atskanjoshanai, kas truukumus padara neredzamus (nedzirdamus).
#39 Trakais
@ 2005.12.13 14:55 m_janis rakstīja:
... un salīdzinot ar dabisko instrumentu (ne jau elektroniskās mūzikas) skanējumu, atšķirību nejūt. Saciparotā skaņa nekādā formātā un ne uz kādas tehnikas nebūs pilnvērtīga dabiskā skanējuma kopija...
nu bet logiski, ka par dabisko skaneejumu nekad nebuus labaaks, jo dabiskais skaneejums ir par 100% dabisks :P... runa jau neiet par to, vai ir iespeejams panaakt 100% dabiigu skanju bet cik tuvu tai ir iespeejams pietuvoties!!
Pats gan sevishkji daudz par formaatiem un kodekiem nezinu, taadeelj tieshi par mp3 u.c lietaam shajaa sakaraa nevaru spriest...
Aizej uz klubu un tāpat dzirdēsi 2 skaņas kā dauza ar āmuru pa galvu un viens fonā kauc. Kāpēc raizēties par zudumiem, labāk uztraukties par dzirdes zudumu pēc tam, tad tikai jutīsi pēc tam āmuru pierē klapējam...:-)
#41 Janka
@ 2005.12.13 18:19 Pisec .... taadi melomaani savaakushies .... Juusu komentaari iesuukaa vcieniitie .... ja mp3 buutu taads suuds kaa dalja vinju te noliek, tad tas ja sen buutu atmiris... un saliidzinaat ar flac vai ape tas vispaar ir pilniigs idiotisms
nemaz nezinaaju, ka kodeeshana notiek analogo signaalu sadalot harmonikaas.Biju domaajis, ka atskirigs bitrate un kvalitate tiek ieguta izveloties nolashu skaitu un kvanteshanas limenju skaitu. Nu tagad zinashu.
hmm, lasu komentus un brīnos par šī foruma audiofīlismu. rodas lielas aizdomas, ka gudrīši, kas runā par vinila superīgo skanējumu nekad tā īsti nav nedz plati rokās turējuši, nedz arī dzirdējuši, kā tā nenolietota skan uz laba atskaņotāja, ar labu un nenolietotu galvu, ar labu priekšpastiprinātāju, labu gala pastiprinātāju un labām skandām telpā ar labām akustiskajām īpašībām. varu atzīties, ka es arī neesmu dzirdējis, kā tas viss skan un man ir lielas aizdomas, ka man nekad arī nebūs tādas iespējas ar savu niecīgo algu.
kas attiecas uz mp3 formātu, tad tam nav nekādas vainas. tikai jāzin, ko ar šo formātu grib panākt. skaidrs, ka tas un neviens cits lossy kodeks nav paredzēts audiofīliem, taču parasta cilvēka vajadzībām pilnīgi pietiek ar kvalitatīvu cdda ripu, kas iekodēts mp3 formātā ar kvalitatīvu kodeku pietiekami augstā bitreitā.
visbeidzot cilvēkiem vajadzētu saprast, ka lai cik tehniski kvalitatīvs ieraksts arī būtu, tas nekad neskanēs tā it kā jūsu priekšā spēlētu dzīvs orķestris. tas nav iespējams. tie, kas kaut ko saprot no audio ieraksta, zinās, ka ekvalizēšana un dinamiskā kompresija notiek jau audio materiāla ieraksta fāzē (nerunājot nemaz jau par miskēšanas vai masteringa fāzi).
www.burmester.de
Manuprāt, šīs tehnikas izstrādātāji izslēdz iespēju klausīties jebko citu, kā Audio CD. Un pareizi dara.
mp3 rullē!! :)
#45 indrox
@ 2005.12.13 22:46 akdievs , izlasīju visu rakstu [ ļoti interesanti starpcitu ] arii visus komentus kas arī likās interesanti tādam kā man ..... un sapratu vienu nav nekādas jēgas strīdēties par to kas ir labāks ... jo man mājās ir audio CD mp3 un ari APE nu labi varbūt sūdīgi ripots mp3 ar nav labs [ kur var dzirdēt kur kjipa kompim errors uzlec ;) ] bet vienalaga NAV JĒGAS STRĪDĒTIES...
Man viena piipe tajaa kvalitaatee, neko neatshkjiru trarp mp3 un wav... klausos kaa eertak... :)
Labs raksts un pilniiga taisniiba, un tas tak ir aciim redzot ka MP3 ir maajas lietoshanai , nevis kaa dazhi domaa ka MP3 nu tik laidiis uz profesionaalo aparatuuru. MP3 tas ir ko man darbaa pie kompja seezhot paklausiities uz ausitnjaam, un tur nu tieshaam taa starpiiba starp audio CD un MP3 ir maza.
piemērs ar taisnstūrveida signālu jau nu ir graujošs :) atšķirību var ļoti labi redzēt.
taču šeit tas nav tas labākais piemērs, manuprāt. nekur dabā taču neeksistē tādas formas skaņa. arī netiek testēta audiosistēma (ar elektriskajiem mērījumiem, ne dzirdi!).
lietderīgi būtu parunāt par to, ko mēs vispār esam spējīgi saklausīt un kādā frekvenču diapazonā ir mūsu balsis ;) !!!
#49 Bytec
WWW @ 2005.12.14 15:08 urbi: Pilnīgi piekrītu, ka taisnstūra signāls nav dabā sastopams... Šo piemēru es izvēlējos speciāli, lai pēc iespējas spilgtāk parādītu to, ka MP3 ir lossy formāts. Tas arī viss.
tas nekas ka dabaa neeksistee, gan jau kaadam maksliniekam ienaaks praataa industriaalaa gabalaa shaadu signaalu iepiit. cita lieta, ka tiiru meandru bez izmainjaam dabut cauri aparatuurai ir diezgan nereaali, un no mp3 to vispaar nevar prasiit. mozh var ar tiiraam balsiim vai sinusoiidu summaam patesteet...
#51 lol
@ 2005.12.14 19:14 Mp3 isteniiba ir taa saspiests ka tur nekaa no DZIESMAS VISPAR NAV.. a vo parastais audio.. uz manam tumbaam vnk parspeej visu..
vispar es klausos mp3 tikai tapec ka citi aiznjem lielu vietu utt... un kaa ir wma?
#52 Dureix
WWW @ 2005.12.15 12:57 wma (Windows Media Audio) ir gandriz vai tas pats mp3, tiakai kodesana ir nedaudz savadaka
STOP!
Cilveeki ir diivaini - muld pashi iisti nezina ko ;(
MP3 tas ir formaats, kursh nekaadaa gadiijumaa nepretendee uz muuzikas atskanhoshanas formaatu taa tradicionaalajaa izpratnee. MP3 ir KOMPRESIJAS METODE, kura buutiski samazina faila izmeerus. Tas ir orenteets prieksh maziem MP3 kabatas atskanhotaajiem, pieticiigiem kompjiem utt. "suudiem", kur var pielhaut kvalitaates zudumu uz faila izmeera reekhina. Protams, izstraadaataaju un razhotaaji censhas un ciinaas par labaaku kvalitaati un mazaaku faila izmeeru - tas ir normaali (maarketings). Ar to arii beidzaas MP3.
Par parastaa CD kvalitaati - nu jaa kaads taa ralkstiitu 90-tos gados, tad vareetu arii piekrist. 16-BIT tas muusdienaas ir krietni maz prieksh kvalitatiiva ieraksta. Taadeelh jau firmas meklee jaunus risinaajumus - DVD-Audio, SACD utt, bet pagaidaam veel viss pakalhaa...
Bet tas jau pavisam cits staasts...
N.
#54 Dainix
WWW @ 2005.12.15 13:18 nu klausies tad savus audio,ja disku nav zhel,kuros labi ja ~15dziesmas sarakstiisi :D
Es jau saprotu ka visiem gribas būt baigajiem melomāniem un izjust smalkās skaņas nianses, bet ir tādas vietas, automašina vai arī vienkārš tusiņš, kur muzika skan fonā un šajā gadījumā mp3 kvalitāte ir pilnīgi pietiekoša.
#56 FlYaSS
@ 2005.12.15 17:53 Lieta tāda apskļi sekojoši... ja tev mājās ir skaņas kartec(20-30000Hz)cdatora skaņas sistēma 7.1 bet frekfences no 20-20000(savuferiem parasti zeams frekvences ir lielas, bet to mēs izjūtam caur ādu un to pie kvalitātes nepierakstīsi) tad tu vari klausities mp3 vai da jebutu līdzīgu formātu un vien;igasi pēc kā varēsi pateikt kādā formātā dziesma ir ierakstīta būs paskatoties properties :D
ja tava skņas sistēma atbalsta lielākau frekfenču diapazonu, tad jau vari sākt meklēt kādu atšķirību, bet tad tev jābūt muzikālai dzirdei... vai jābūt baigam melomanam....
Tad kad nopirkšu bang&olafsen skaņas sistēmu noizalēšu sienas izkārtošu tumbas saķimerēšu akustiku, tad iespējams es pateikšu kurš ir mp3 un kurš kāds krutāks formāts... ;)
gudri dirst nav malku cirst... un netaisiet kreisos dekodejumus un nesudzaties ka mp3 saks ;)
tgd padomājiet mp3 noliedzēji
#57 urbis
WWW @ 2005.12.16 00:32 no augstākām frekvencēm nav pilnīgi nekādas jēgas, jo vairāk par 16kHz mēs vienkārši nedzirdam (izņemot izcili retus eksemplārus, kas varētudzirdēt līdz 18kHz; pārsvarā jau dzird tikai līdz mazākām frekvencēm). ne velti AudioCD diskretizācijas frekvence ir 44.1kHz ;) tātad maksimālā frekvence ir 22.05kHz
Draugi mīļie....
Izlasiju visus komentus un konstatēju, ka figurē ļoti daudz skaitļu, bet maz kur kāds runā par pašu dzirdi. Es kā profesionāls mūziķis mp3 klausos katru dienu un nesūdzos. Grafikos un līknēs jau daudz ko var ieraudzīt, bet ar ausi.... nu nesanāks. Nav nevienam suņa dzirde. Izņēmums, varbūt, vienīgi ir klasiskā mūzika, kur vēl varētu dzirdēt atšķirību, bet ticiet man, tas nav iemesls lai pārietu uz kādu citu formātu vai pirkt supertruper mega kruto audiotehniku. Ja patīk, tad ej uz bodi un nopērc oriģīnālu CD!!! Man pietiek ko glabāt iekš pīsī, tāpēc nedomāju, ka vajadzētu iepirkt papildus hdd priekš flac, ape un vēl tur nezin kam. Pareizi rakstīja tie, kuri teica, ka bez skatīšanās nepateiksi kas ir kas un es pat pats netaisos pārbaudīt savu profesionālitāti, jo ko tas mainīs? Neko, tik un tā klausīšos mp3(augstā bitreitā) :)
da labi.
Varat teikt ko gribat,bet es tāpat pirkšu MP3 Creative Muvo,nevis kaut kādu sūda cd,kurš ir liels,smags un galvenais-ļoooti ātri norij baterijas!
Vai kāds negribētu parunāt par to,kas ir mp3 vēderā tiešā nozīmē,nevis tikai par to skaņas kvalitāti!
Teiksim mikročips...u.c=]
#62 q64silver
@ 2005.12.20 23:33 "...bet skaņas kvalitātes zudumi ir salīdzinoši mazi." Šī frāze ir pilnīgi garām. Jūs kaut kad esat mēģinājuši klausīties mp3 uz cienījamas akustiskās sistēmas vairāku simtu latu vērtībā? Nē? Diemžēl, mp3 šajā gadījumā rāda sevi no sliktās puses (neskatoties uz to, ja pat mp3 datnēm ir augsts bitreits un tās veidotas no oriģinālā avota). Diemžēl. Ja jūs nolemjat iegādāties labu AS, tad neceriet, kas spēsiet baudīt savu lielo (sazagto) mp3 kolekciju. Pēc kāda laika jūs nonāksiet pie atzinuma, ka ir jāmeklē AudioCD tirdzniecības vietas. Bet savu mp3 kolekciju jūs uzdāvināsiet savam pusauga brālēnām vai vienkārši saliksiet kastē un noglabāsiet zem gultas ...
#63 redrum
@ 2005.12.21 03:20 Pamēģiniet paklausīties jebkuru gabalu, kurā ļoti labi var dzirdēt bagātīgus bungu šķīvjus. Piemēram, Coldplay - In My Place (sākumu). Paklausās to uz 128 kbps mp3 un, ja ir iespēja, uz FLAC,APE vai Audio CD. Domāju, ka starpību varēs dzirdēt arī nerubītājs. Tā kā pieaug datu nesēju ietilpība, ar laiku mp3 varētu arī nomirt dabīgā nāvē.
#64 OutlaW
@ 2005.12.21 11:20 te nevar iet nekaadas laadziigas runas par kvalitaati tapeec ka mees katrs klausaamies savaadaaku muuziku...kaadam piem. patiik bluuzs un taada muuzika parasti ir ierakstiita kvalitatiivaas studijaas ar reaaliem instrumentiem, ar daargiem mikrofoniem un bla bla bla...un paarkodeejot to visu rodas milziigi frekvenchu zaudeejumi.....kaadam savukaart patiik piem. hip hops kur parasti nav dzirdams neviens reaals muuzikas instruments un kur neegjera balss ir ierakstiita kaut kaadaa njujorkas maajas pagrabaa. taadai muuzikai iipashu kvalitaates zudumu paarkodeejot nejutiisi.....
principaa man gandriiz vienalga kaadaa kvalitaatee ir taa muuzika kas man patiik....galvenais nav kvalitaate bet izpildiijums...
tur jau tā problēma, ka tagad visur mētājas 128kBps mp3 ar aprakstu: CD quality. Bet nu tas tiešām ne tuvu nav CD quality, tāpēc arī cilvēkiem jauc galvas.
Parbaudiiju madonas hang up dziesmu uz normaalas aparatuuras mp3 formaata un Flac formaata nu atshkiriiba kvalitaatee praktiski nav taa kaa mp3 ir labs un izmeeraa ir daudz mazaaks nekaa flac!!!
#68 sLiEkA
WWW @ 2005.12.22 20:21 eh .. labaak klausamies uz viniliem muzonu ;D tur jau skanja rodas pie adatas :P =]
man pilniigi pietiek ar mptrjoshku, taa tehnika uz kuras klausos muuziku nav tik kruta, lai pamaniitu baigo shkirbu;))
#70 q64silver
@ 2005.12.24 14:09 mūziķis rakstīja:
Draugi mīļie....
Izlasiju visus komentus un konstatēju, ka figurē ļoti daudz skaitļu, bet maz kur kāds runā par pašu dzirdi. Es kā profesionāls mūziķis mp3 klausos katru dienu un nesūdzos. Grafikos un līknēs jau daudz ko var ieraudzīt, bet ar ausi.... nu nesanāks. Nav nevienam suņa dzirde. Izņēmums, varbūt, vienīgi ir klasiskā mūzika, kur vēl varētu dzirdēt atšķirību, bet ticiet man, tas nav iemesls lai pārietu uz kādu citu formātu vai pirkt supertruper mega kruto audiotehniku. Ja patīk, tad ej uz bodi un nopērc oriģīnālu CD!!! Man pietiek ko glabāt iekš pīsī, tāpēc nedomāju, ka vajadzētu iepirkt papildus hdd priekš flac, ape un vēl tur nezin kam. Pareizi rakstīja tie, kuri teica, ka bez skatīšanās nepateiksi kas ir kas un es pat pats netaisos pārbaudīt savu profesionālitāti, jo ko tas mainīs? Neko, tik un tā klausīšos mp3(augstā bitreitā) :)
God. profesionālais mūziķi... Jums lācis uz ausīm uzkāpis, kad jūs sēņojāt un nejauši iemigāt no skābekļa piesātinātā gaisa mežā. Izmeties savu LG mūzikas centru un nopērciet normālu akustiku.
#71 Seeder
WWW @ 2005.12.24 14:11 q64silver rakstīja:
mūziķis rakstīja:Draugi mīļie....
Izlasiju visus komentus un konstatēju, ka figurē ļoti daudz skaitļu, bet maz kur kāds runā par pašu dzirdi. Es kā profesionāls mūziķis mp3 klausos katru dienu un nesūdzos. Grafikos un līknēs jau daudz ko var ieraudzīt, bet ar ausi.... nu nesanāks. Nav nevienam suņa dzirde. Izņēmums, varbūt, vienīgi ir klasiskā mūzika, kur vēl varētu dzirdēt atšķirību, bet ticiet man, tas nav iemesls lai pārietu uz kādu citu formātu vai pirkt supertruper mega kruto audiotehniku. Ja patīk, tad ej uz bodi un nopērc oriģīnālu CD!!! Man pietiek ko glabāt iekš pīsī, tāpēc nedomāju, ka vajadzētu iepirkt papildus hdd priekš flac, ape un vēl tur nezin kam. Pareizi rakstīja tie, kuri teica, ka bez skatīšanās nepateiksi kas ir kas un es pat pats netaisos pārbaudīt savu profesionālitāti, jo ko tas mainīs? Neko, tik un tā klausīšos mp3(augstā bitreitā) :)God. profesionālais mūziķi... Jums lācis uz ausīm uzkāpis, kad jūs sēņojāt un nejauši iemigāt no skābekļa piesātinātā gaisa mežā. Izmeties savu LG mūzikas centru un nopērciet normālu akustiku.
:lol:
q64silver, labi, ka vismaz ziniet ko nozīmē, kad "lācis uzkāpj uz ausīm", bet ar to arī Jūsu zināšanas aprobežojas šinī lauciņā. Lai nu kā, bet pacenties izlasīt visus komentārus jo ar pirmo rindiņu jau atgremojāt iepriekšrakstīto. Un LG? :) Cienītais, jums kaut kas būs sajucis, bet ja tik ļoti intersē, tad Sony ar skaņu nav nekādas problēmas. Te liela daļa tikai par to vien runā, ka nopērciet, nopērciet to tehniku un tad tik būs zili brīnumi, bla bla bla..... labi ja saujiņa cilvēku vispār dzirdējuši šo kvalitatīvo skaņu, pārējie tikai atstāsta to ko izlasījuši citos forumos. Saprotu, ka Jūs "aizskāra", ka pateicu, ka klausos augstā bitreitā. Mēģinu iegūt labāko no mp3. Vēl arī tāda lieta, ka mp3 nav obligāti jāzog, jo lielu daļu esmu pats no audioCD pārveidojis uz mp3 un tur nu es likumu nepārkāpju nevienā punktā nesaskatu. Tīri fiziski nav laika bakstīties un mainīt tos audioCD. Žetonu gan Jums var piešķirt par tik tēlainajiem izteiksmes līdzekļiem, bet tas arī vis :)
#73 mxx666
@ 2005.12.29 00:57 Padomaajiet ar galvu visi kas saka ka jaanopeerk laba aparatuura lai vareetu saredzeet atvainojos sadzirdeet to baigo kvalitaates zudumu!!!! Kaada jeega nopirkt to labo aparatuuru un klausiities MP3 un dirst par slikto kvalitaati, ja var vienkaarshi uz pieticiigas aparatuuras vai AS klausiities MP3 un nejust to baigo atshkjiriibu un vienkaarshi priecaaties par visu muzzonu gan par mp3 gan par paareejiem "izcilajiem, atminjas rijoshajiem" kodekiem!!!!!!!!!!!!!!!!!!
#74 comats
@ 2005.12.29 09:06 Nesapratu par ko striidas vispaar, katram - CD audio, lossless flac, ape un mp3 ir sava pielietoshanas noziime, teiksim ikdienaa neklausiisies piem. Rolling Stones tur kkaadu kruto audio cd - tas staavees cd plauktaa un te jau paraadaas pavisam citas veertiibas, tam ir mp3. Nu tiem, kuriem tur ir AS par 1000 ls, lai droshi klausaas tikai audio cd. Bet lielaakaa mp3 nelaime ir tieshaam taa, ka p2p ir pilns ar taadu mp3 shmuci. Tapeec rodas mazliet maldiigs iespaids par to mp3 kvalitaati :))
#75 cookie
@ 2005.12.30 14:18 Nu ko lai saka, sheit ir sanaakushi cilveeki kam laba aparatuura asocieejas ar cenu nevis ar taas specifikaajiju. Taa tik turpinaat:)
Vajag vienkaarsi pareizi ripot un izmantot pareizu programatuuru,tad skanas kvalitaati ar ausi nesadzirdeesiet,pat uz Hi-End tehnikas,vai labaam sudijas ausiim!
Veel ir viena ficha ar tiem mp3,85% mp3 muzikas ko juus velkat no ftp,torrentiem vai veel no nez kurienes ir Promo versijas,kuraam tiek speciali mazliet sabojaata kvalitaate!Tas ir viss taisiits ar nodomu,ja jums apmierina kvaliitaate jus vinju izmantojat,ja nee jums ir vienkaarshi jaaiegaadaajas!Tad jau nevienam muzikim nebuutu izdeviigi likt savu darbu i-neta par baltu velti,taa visa ir reklaamaa tikai un vieniigi muzikju labaa!
Nevajag saliidzinaat Plashu skanu ar Cd Mp3 vaiar citu audioformaatu!Palshu skana ir analoga,bet Cd Mp3 utt. ir digitaala!Ja muzika ir vairaak apstraadaata ar dazaadaam programmam vai tikusi laista caur dazaadiem 100 procesoru aparaatiem vinja buus nekvalitatiivaka!Katra dziesma kura ir pabijusi un izlaista caur tik daudz aparaatiem bus nekvalatatiiva!Vinila Palashu skana ir viena no kvalatatiivaakajiem ierakstu nesejiem kas mums ir pieejami!Pameginiet Labu Vinila plati paklausiities un saliidziniet to ar Savu orginalo Cd!
#78 puike99
@ 2006.01.11 22:36 Lai jau tie uber biezie klausaas savus audio cd un teeree tuukstoshus. Jebkursh var nopirkt kompi pa 20Ls kau kaadu muz centru pa simts latiem un 120 gb cieto 60 ls.
un savu muuzhu par muuzikas iegaadi vairs naudu neteereet.
To puike99 :
Visi paaries uz OGG un vareesi iesaaliit savu PC par Ls 20, jo tam nepietiks jaudas dekodeet. Un vispaar nebuus nemaz dekodera kas straadaatu Win9x. Vareesi ar Linux komandrindaa manageet savus 120GB mp3. Taapat muuzikas centrs atnjirgsies peec gada.
Te nu mees redzam, ka TAUTAI nevajag neko kvalitatiivu - iestumjam purnaa peedeejos meeslus un dziivojam laimiigi, kaa laacis savaa alaa!
#80 cx
@ 2006.01.12 17:33 Ak cienijamie melomāni,
Ne cik sen atpakaļ cepu audio cd tik daudziem melomāniem, ka pārliecinājos par viņu tupumu! Redz ierakstu audio cd un skan tik jauki, ka šie jau biksiņas pieslapinājuši... tas nekas, ka lielākā daļa šo cd bija atspiests no 192kbps uz WAV un normalizēti uz 99% ar biki piepaceltu aukšējo un lejas galu.. protams tikai retajam ienāca pajautāt kas ir source pārceptajam cd.. nemaz nerunājot par gudriniekiem, kuri skaidroja, ka no audi cd uz audio cd pārspiežot zūd kvalitāte.. nu tipa tāpat kā uz magnētiskajām lentām..
#82 msh
@ 2006.01.16 01:57 Viss jau atkarīgs ar ko un kādu muzonu klausās... Vēl salīdzinoši nesen es uzskatīju ka 128 Kbps cbr mp3 ir kvalitatīvs utt...Līdz brīdim kad tā kārtīgi ie4ekoju dažus FLAC formāta albūmus. Savulaik biju savācis 36 GB mapi My Music ar visādu muzonu, tuvu 30 diennaktīm, tagad pamazām vien dzēšu visādas drazas ārā vai raxtu DVD diskos, atstājot vietu priex FLAC & MAC. Šie abi formāti vismaz ir loseless un man tas ir svarīgi [es pārsvarā klausos dažadu metālu]. Šitādu muzonu klausoties arī atšķirības saklausīšanai nekādu ahujenno mājas kinozāli nevajag - manam PC pie priexējajiem kanāliem ir pieslēgts 1988. gada izlaiduma CATYPH-202-C2-CTEPEO [20-20000 Hz visdrīzāk attiecas tikai uz priexpastiprinātāju] un tam pieslēgtas divas 1995. gada Radiotehnikas S-30B. Atšķirību saklausīt var, protams ir arī psiholiģiskais aspekts ;-D Bet par kvalitātes atkarību no bitreita - viss ir atkarīgs no mūzikas. FLAC formātā ,kas ir loseless un darbojas līdzīgi zip, saspiests metāla albūms vidēji aizņem 400-500 MB, kamēr līdzīga garuma klaviermūzika 200-300 MB, no kā var secināt ka tā pati klaviermūzika saspiesta 320 Kbps mp3 vbr maz atšķirtos no oriģināla, kamēr metāls būtu manāmi nekvalitatīvāx. Un, protams, vienmēr būs tā ka dzelzisks atskaņotājs atskaņos kvalitatīvāk par PC [ja vien PC nav aprīkots ar krutu skaņas karti] un PC ar Linux ALSA atskaņos labāk par PC ar windows
#83 CrAsh
@ 2006.01.17 17:03 Pirmkārt labs raksts!
Otrkārt labs strīds!
Treškārt viss atkarīgs no situācijas: lai uz pleijera pastaigas laikā klausītos mūziku MP3 ir ideāls! tas pats arī tusos, kad tāpat visi ir apkodušies un ir pilnīgi pofig ko klausās. tādu piemēru ir daudz...
Bet tomēr ir situācijas, kad vismaz es vēlos dzirdēt tiešām klvaitatīvu mūziku (kvalitatīvi atskaņotu).
visa mūzika, kas man ir kompī, man ir MP3 izņemot pašu mīļāko.
Un vēl - piekrītu visiem, kas saka, ka MP3 jāmāk ripot.
#84 ASH
@ 2006.01.17 17:47 lasu te un njirga naak :DDD te taadi monstri kas normaali klausoties (ar ausi) var atskirt labi kompreseetu mp3 no parastaa formaata :DDDDD zini dzekinj, uz pasaules tik labas dzirdes ir tik daudz cilveekiem ka uz vienas rokas pirkstiem var saskaitiit... reka viens ir muusu starpaa :DDDD (mees runaajam par tiko kompreseetu failu, no nesaskraapeeta diska, nevis kkaadu piraatisko hernju, kas 1000 reizes caur dc++ izlaists un katrs otrais skaitlis jau ir pazudis)
#85 msh
@ 2006.01.18 00:19 ASH rakstīja:
lasu te un njirga naak :DDD te taadi monstri kas normaali klausoties (ar ausi) var atskirt labi kompreseetu mp3 no parastaa formaata :DDDDD zini dzekinj, uz pasaules tik labas dzirdes ir tik daudz cilveekiem ka uz vienas rokas pirkstiem var saskaitiit... reka viens ir muusu starpaa :DDDD (mees runaajam par tiko kompreseetu failu, no nesaskraapeeta diska, nevis kkaadu piraatisko hernju, kas 1000 reizes caur dc++ izlaists un katrs otrais skaitlis jau ir pazudis)
Ņirdz vien, labu apetīti :-P
Viss protams atkarīgs no dziesmas, encodera un bitreita. Visādu pop/rap/club saspiežot mp3 formātā neko īpašu nemanīs, bet te jau augstāk viens minēja kko par muzonu ar sitamajiem šķīvjiem. Laba dziesma, kur var saklausīt kvalitāti [klausoties loseless formātā saspestu] , piemēram, ir In Flames dziesma Evil In A Closet no 2004. gada albūma Soundtrack To Your Escape - Lēna dziesma, var saklausīt dzidru sitamo šķīvju skaņu, ko mp3 formātā saspiest tik labi būtu gandrīz neiespējami. Vispār muļķīgi ka mp3 netika izveidots tāds, lai pie augstiem bitreitiem būtu loseless - piemēram priex visādām lāmēm 800-1000 vbr Kbps mp3 būtu ērtāx nekā FLAC - nebūtu jāpiepūl vienīgā kroka ar FLAC frontenda uzmešanu[uz win] ;-DDD
#86 Marinjo
@ 2006.01.18 17:23 Ir jau arī pietiekoši daudz profesionālu cilvēku, kuri darbā klausās visādu formātu ierakstus uz profesionālas aparatūras- arī vislabākās, kā Genelec akustika, Briston pastiprinātāji, u.t.t. Un es teikšu, ka popmūzikas skaņa pēc būtības bieži ir tāda, ka nevar sajust atšķirību starp oriģinālu un mp3. Piemēram Hard Rock ģitāras "zāģis" jau pašā saknē ir ar pamatīgu "kropli". Varētu diskutēt par akustiskiem instrumentiem nopietnajā mūzikā...
#87 vilks
@ 2006.01.19 00:09 Hmm, uzrakstiishu arii savas paardomas par sho teemu :)
1. varam jau pirkt super truper aparatuuru un (kaa te viens teica) slapinaat biksees no skanjas kvalitaates. Tachu probleema ir citur - cik no mums speej saklausiit un cik no mums speej veel arii noveerteet sho kvalitaati :) Nu neesam mees raimondi pauli.
2. MP3, cik saprotu, bij iecereets kaa vietas taupiishanas liidzeklis. Un logjiski, ka tas ir spieshanas veids ar zudumiem. Un arii jaaklausaas tas buutu uz vispaareeja pateerinja aparatuuras, jo neviens no formaata izstraadaataajiem (cik zinu) nesaka, ka MP3 tagad varees lietot koncertzaalees kaa reaalo balsu un instrumentu aizvietotaaju.
3. ja taa veesi padomaa ar galvu, tad jebkura ciparotaa muuzika ir ar zudumiem, jo cilveeka auss ir analogs instruments un uztver analogu signaalu. Un taa kaa ciparotaa muuzika sastaav no signaala, kurs ir pakaapjveida (arii DVD formaataa ierakstiits analogs signaals ir, buus un paliks pakaapjveida signaals), tad faktiski auss to uztver kaa kropljotu skanju. Cits jautaajums, cik preciizs un jutiigs ir shis instruments (auss) - mineetais Maestro, ljoti iespeejams, uz raavienu pateiks, ka tas kas naak no MP3 ir nekam nederiigs troksnis un ari aparatuura ir muuzikai nederiiga. Jo viskvalitatiivaako muuziku speej dot reaali instrumenti un balsis klaatienee un vistuvaakais shaadas muuzikas saglabaashanas veids ir skanju plates.
4. par taam frekvenceem - mana auss speej uztvert aptuveni liidz 18kHz. No cik - nezinu, nav meegjiinaats. Bet it kaa esot taa, ka arii augstaakas frekveneces iistiem melomaaniem it kaa speejot dot muuzikai noskanju un nezin ko tur veel (cik taadu ir muusu viduu? Es tochna pie taadiem neesmu pieskaitaams).
P.S. Neesmu ne muuzikjis, ne izcils muuzikas saprateejs. Un par signalaiem spriezhu tiiri no fizikas un veselaa sparaata viedoklja...
Paldies par uzmaniibu :)
#88 Marinjo
@ 2006.01.19 14:37 Negribu aizvainot, bet nevajag spriest, vajag zināt. No fizioloģiskā viedokļa nekur nav teikts ka mūziķiem ie laba dzirde- Bēthovens pamazām kļuva kurls...
Par to dabiskumu un pakāpjveida skaņu: vinila plati atskaņojot skaņa rodas ar adatu skkrāpējot grubuļaina grāvja dibenu cenšoties, lai abas malas tiktu skrāpētas ar vienādu spēku. Un to vēl sauc par HiFi...
Savukārt magnetafona lentas atskaņošana arī faktiski ir "pakāpjveida skaņa", jo uz magnetiskās lentas atrodas milzīgs daudzums sīku metāla daļiņu, kuras atskaņojot lentu galviņā ierosina strāvu. Auss jau neatšifrē, ka skaņa veidojas no šo sīko daļiņu izraisītām elektriskām svārstībām. Te nu ir līdzība ar digitālo skaņu, kur šo daļiņu, vai grāvja grubuļu vietā it biti.
Jautājums ir vienīgi par to kas ir nevis dabīgāks, bet kas ir kvalitatīvāks Un te nu vienos vārtos ieliek digitālā skaņa- tur pat nav ko lāga salīdzināt.
bija interesanti palasīt rakstu un komentārus. ir tiešām mazliet žēl, ka cilvēki tiecas pēc junk - MacDonald, mp3, divx utml. uzskatu, ka tas neizmirs, kamēr ļaudis nesāks meklēt kvalitāti nevis kvantitāti. protams, tam visam apakšā ir komercija, kas tevi iekodē uz to, lai tu patērētu visu šo drazu.
personīgi varu teikt, ka esmu baudījis kvalitatīvu skaņu, nevar salīdzināt ar mājas kinozālēm, kuras audio signālu sačakarē jau nolasīšanas punktā, protams, neiet runa par hi-fi sistēmām, kas maksā pārīti tūkstošu. vislabāk kvalitātes atšķirību var just klausoties viena instrumenta ierakstu, pie tam, ja pats to arī spēlē un zini, kā tam ir jāskan. tam komentam par to, ka metālā var just kvalitātes atšķirību, nepiekrītu. ir tieši otrādi, pilnībā nevar saklausīt katru instrumentu. klausos ļoti plašu mūzikas klāstu un varu apgalvot, ka tieši klasiskā mūzika ir tā, kur var just vislielāko kvalitātes zudumu, ja to klausās uz sūdainas sistēmas.
reiz veicām vienu testu LABĀ ierakstu studijā, testējām un pārbaudījām tieši mp3. secināju, ka mp3 jēga ir klausīties sākot no 256, mazākam ir ļoti lieli kvalitātes zudumi. augstāku bitreitu starpību vairs var atšķirt tikai ar kvalitatīvām austiņām (ar lielām grūtībām tikai atsevišķus instrumentus). vislielākais kropļojums ir šķīvjiem (itīpaši jacene), parādās "atraugas". protams, tas ir individuāli, dažu apmierina pat 96.
personīgi lietoju flac, jo tanī var atrast labu mūziku viena apsvēruma dēļ, tie, kas saprot atšķirību starp lossy un loseless, paši klausās labu un kvalitatīvu produktu, nevis drazu, kas tiek kompresēta jau māstera laikā.
piekrītu, ka šeit visi (to skaitā, arī es) kasās par skaņas kvalitāti, kautgan raksts bija par to, ka mp3 ir mazāk kroplīgāks salīdzinoši ar citiem loosy formātiem, nevis par loseless.
p.s. tākā spriediet paši, vai jūs vēlaties klausīties kvalitatīvi vai kvantitatīvi.
#90 Rikusets
@ 2006.03.14 11:45 Vis beiksies arto ,ka muziku klausisaties caur,pakala iespraiustu vadu ,kas pumpes jums galva ciparus.
Es paliksu pie vanila platem.
Izlasīju rakstu un komentārus - bija interesanti! (laikam jau izlasīju otro reizi, jo raksts jau pavecs:) )
Jautājums tikai, ko nozīmē izveidot labu mp3? Kādas darbības un rīkus (progas) laba mp3 izveidošanai nepieciešamas?
Bet, runājot par raksta būtību, jāņem talkā loģiku.
Ja cilvēks dzird skaņu frekvencē no ... līdz 18 000 Hz, un, ja,vienkāršoti izsakoties, mp3 kompresors nogriež troksnim (dziesmai) augšējos un apakšējos hercus, kas nedaudz pārsniedz cilvēka dzirdes robežas, tad teorētiski cilvēkam nevajadzētu dzirdēt atšķirības starp mp3 un audio CD.
Vai tā ir?
Raksts uzrakstiits nenormaali formaali... itkaa kaads stroki pie pieres autoram tureetu, kad vinsh to raxtu raxtija
#93 rolex2006
@ 2006.03.14 19:23 Uz manas aparatuuras klausoties flac vai mp3 failus ir juutama atshkiriba..:)
#94 jukušais bagātnieks!
@ 2006.03.29 23:31 man jau apnnika tie strīdi par kvalitāti! pilnībā piekrītu ka mp3 atskaņotājs nav domāts lai tu 1atnē savā klusajā dzīvoklītī varētu izbaudīt skaņu no auistiņām vai Rimi tumbām, bet tie kas šitos testus taisa lai liek aiz auss, ka ja tu var atāuties 1000 ls vērtu aparatūru, tu varēsi atļauties arī normāli ieraxtīt skaņu! un citi biezie kas sūdzas par starpību lai labāk katru dienu klausās dzīvo mūziku un piever mutes!
Dereeja jau veel pierakstiit teoriju par harmoniskajaam frevenceem, un uzziimeet, kaa tas darbojas, ka jebkuras formas regulaaru signaalu var genereet ar vairaakiem sinusoidaaliem signaaliem... ta buutu speeciigaaks paskaidrojums pie peedeejaa ziimeejuma
#97 Krusttēvs
@ 2007.07.29 15:00 Mani dārgie datormīļi! Jūs te runājat par tik gudrām lietām.Esmu lielā ķezā. Mans krustdēls /mācās vidusskolas pēdējā klasē/ ļoti lūdz man viņam uzdāvināt mūzikas pleijeri MP3 /vai MP4 -kas tas tāds?/. Bet es viņam jautāju, kur tu dabūsi to mūziku ko likt iekšā.Viņš nezin. Es to saprotu tā - vispirms jānopērk CD disks ar mūziku par kādiem 10 latiem, tad šī mūzika jāieraksta faila veidā datora cietajā diskā un tad CD disku var izmest ārā, jo viņš jau vairāk nebūs vajadzīgs.Pēc tam no datora var ierakstīt pleijerī. Lūdzu nesmejieties, bet varbūt variet dot kādu padomu? Šur tur jau piedāvā mūzikas dovnlādi, bet jāzin kur meklēt. Bez tam problēma vēl ir tā, ka viņam interesē tikai tautas mūzika konkrēti meksikāņu bet tā nav populāra un nekur dabūt nevar. Ir bezmaksas interneta radio ShoutCast/Latin, kur ir viss kas vajadzīgs, bet kā to dabūt iekšā datorā un pēc tam pleijerī. Var jau klausīties tieši no datora, bet viņš ir liels laivotājs un ceļotājs un te nu vajaga mūziko, ko var nest līdzi. Varbūt ir kaut kādi mūzikas diktofoni? Par kvalitāti protams nevar būt lielas prasības, jo klausīšanās notiek lauka apstākļos. Ja pārāk neapgrūtinu, lūdzu palīdziet.
#98 LMN
@ 2007.07.29 15:08 #102: Dārgais krusttēv! Uzdāvini savam krustdēlam jebkādu MP3/MP4 atskaņotāju un pasaki šī vortāla adresi - lai piereģistrējas un uzdod jautājumus forumā. Tavam jautājumam nav itin nekāda sakara ar šajā rakstā apspriesto informāciju (izņemot mūzikas formāta MP3 nosaukumu).
Pirms tam arī vēlams izlasīt atskaņotāja lietošanas instrukciju, tur jābūt aprakstītam veidam, kā ielādēt mūziku tajā.
#99 Lasko
@ 2007.07.29 17:45 Ja skaņa jau CD formātā nav sačakarēta (pārkompresēta) tad 256 bitreita variantā arī mp3 formātā tā skan ļoti labi.
Atskanjojot mobilaa telefona zvanu signaalus, ierakstiitus MP3, atshkjiriibu no realitaates nemaniis neviens. Ja atskanjo Beethovena 5. simfoniju, tad nav jaabuut baigajam profam, lai sajustu - piem., vietaas, kur speelee daudz instrumentu kopaa, vairs nevar izdaliit kaadu no tiem atsevishkji. Pameegjiniet, kam nav slinkums, augsts bit-rate nepaliidzees. Bet tucim, pop-rock muzikaalajiem hamburgeriem (jeb belashiem) MP3 pashaa laikaa.
#101 Lasko
@ 2007.07.30 18:10 Ja Bēthovena 5 simfonija pirms pārvēršanas Mp3 formātā nav tikusi kompresēta vai normalizēta, atsķirība skanējumā būs minimāla. Daudzi iekrīt uz vēlmi arī simfonisko mūziku kompresēt vai normalizēt un tad protams rezultāts ir drausmīgs,
#104 chabulis
@ 2009.07.23 10:25 taksh nu tad es ar ko pateikshu , varetu domat ka DEE JEE aparatura ir kas baigi advancets nu iznjemot protams Pioneer ir Allen & Heath DJ pultis ! par Ecler esat dzirdejushi ? protams ka nee , es varu pateikt kas ir tochna mesli no DJ CD atskanjotajiem : Stanton , Reloop , American Audio , un veel kaudze kurus riebj pieminet , pamata visa fishka ir AD/DA konverteri mikrosheminja kura parversh ciparinjus analogaja signalaa vai tas ari ir vienalga kadas firmas protams ka ne ir tads Burr-Brown konverters pamata jau tik labas lietas izmanto dargos atskanjotajos , salidzinot kaukadus suda MP3 kuram max bitreits ir 320 smiekli nak prastam orgjinalajam CD ir 1411.kbps 16.bitu formats to pashu diskretizacijas frekvenci uzliekat un iekarinat darza 2.labus mikrafonus ierakstiet 24.bitos dabas saucamo ambientu , jau ir noverojama lieliska atshkjiriba ( par 32.nerunasim ) te vel kauko smirdeja pa klasisko muziku kurai dinamiskais diapazons ir fantastisks , ja man butu iespejas es tadu mp3 aizliegtu ar likumu ta ir muzikas SAKJEZISHANA .
#105 FakeDeath
@ 2009.07.24 09:40 Slinkums shito wisu izlasit,teksts tik garsh + weel gari komentari,bet gan jaw citreiz to wisu izlasishu :)
#2 
"skaņas kvalitātes zudumi ir salīdzinoši mazi" - nu vai nav anekdote???? Paklausies uz normaalas aparatuuras un dzirdeesi savus saliidzinosi mazos skanjas zudumus!