Profesionālie tulkošanas pakalpojumi. 5
Pardod: MSI GeForce RTX 2080ti gaming X TRIO Graphic Card 1
Vēlos piedāvāt darbu online. 0
OCTA termiņš 13
Ka sauc Pasaules dalu kura dzivojam 4
google 1
Taustiņu funkcijas izmainīšana 2
Torrent 1
Cik maksā šodien kārtigs Gamer PC? 4
ESET izlaiž 2017.gada produktu izdevumus 23
VIAPLAY: Video tiešsaistē skatās 70% Latvijas iedzīvotāju 21
Katrā desmitajā datorā joprojām izmanto Windows XP 2
Google tuvākajā laikā atteiksies no Chrome paplašinājuma palaidēja 2
Acer ievieš nozares pirmo ieliekto monitoru ar acu izsekošanas funkcionalitāti 4
Adobe laiž klajā ārkārtas atjauninājumu 3
Tests: Cik precīzs ir "lēta gala" velo spidometrs? 3
Leģendārie telefoni – Nokia 3310 un citi 3
Puisis iziet Super Mario spēli mazāk kā piecu minūšu laikā un labo pasaules rekordu 2
Līdz 29.jūlijam atjaunini savu Windows bez maksas! 3
Kā uzlabot televizora skaņu? 2
Programma, ar kuras palīdzību fotogrāfijas pārveidot .gif formātā 1
Aproce, kas sastāv no 25 instrumentiem 1
Trīs padomi televizora izvēlei 2
Windows 7 ēra tuvojas noslēgumam, Microsoft koncentrējas uz Windows 10 1
Lietotāji online: 304
Reģistrētie lietotāji online: 0
Viesi online: 304
Krievijas zinātnes iestādes jau ir savākušas ievērojamu DNS kolekciju pasaules daudzveidīgo dzīvo organismu katalogam, taču Maskavas Valsts Universitāte varētu to ievērojami pārspēt. Tā plāno radīt „Noasa šķirstu” - gēnu krātuvi gan ar dzīvu, gan ar jau izmirušu sugu DNS. Gēni tiks vai nu kriogēni sasaldēti, vai arī saglabāti datu veidā.
Nav pārsteigums, ka šis būs ievērojams pasākums gan zinātnes, gan finansiālās sfērās ziņā. Krievijas valdība tam atvēlēs 194 miljonus ASV dolāru nepieciešamās aparatūras iegādei, kas aizņems veselu 166 kvadrātjūdžu lielu teritoriju 2018.gadā, kad „šķirsts” būs pabeigts.
Maskavas Valsts Universitāte cer, ka ar ievērojamās kolekcijas palīdzību izdosies veicināt jaunās paaudzes interesi par zinātni, kā arī veicināt sadarbību ar citām gēnu izpētes iestādēm Krievijā un arī visā pasaulē. Ja viss izdosies kā iecerēts, tad pētnieki jau tuvākajā nākotnē varēs klonēt dzīvniekus, kurus ir grūti vai pat neiespējami sastapt savvaļā un novērst sugu daudzveidības samzināšanos.