Profesionālie tulkošanas pakalpojumi. 5
Pardod: MSI GeForce RTX 2080ti gaming X TRIO Graphic Card 1
Vēlos piedāvāt darbu online. 0
OCTA termiņš 13
Ka sauc Pasaules dalu kura dzivojam 4
google 1
Taustiņu funkcijas izmainīšana 2
Torrent 1
Cik maksā šodien kārtigs Gamer PC? 4
ESET izlaiž 2017.gada produktu izdevumus 23
VIAPLAY: Video tiešsaistē skatās 70% Latvijas iedzīvotāju 21
Katrā desmitajā datorā joprojām izmanto Windows XP 2
Google tuvākajā laikā atteiksies no Chrome paplašinājuma palaidēja 2
Acer ievieš nozares pirmo ieliekto monitoru ar acu izsekošanas funkcionalitāti 4
Adobe laiž klajā ārkārtas atjauninājumu 3
Tests: Cik precīzs ir "lēta gala" velo spidometrs? 3
Leģendārie telefoni – Nokia 3310 un citi 3
Puisis iziet Super Mario spēli mazāk kā piecu minūšu laikā un labo pasaules rekordu 2
Līdz 29.jūlijam atjaunini savu Windows bez maksas! 3
Kā uzlabot televizora skaņu? 2
Programma, ar kuras palīdzību fotogrāfijas pārveidot .gif formātā 1
Aproce, kas sastāv no 25 instrumentiem 1
Trīs padomi televizora izvēlei 2
Windows 7 ēra tuvojas noslēgumam, Microsoft koncentrējas uz Windows 10 1
Lietotāji online: 99
Reģistrētie lietotāji online: 0
Viesi online: 99
Drošības eksperti pašlaik strādā pie tā, lai drīzumā jūsu datorus pret tā saucamajiem tārpiem aizsargātu digitālas „skudras”. Tārpi ir Windows XP un Vista operētājsistēmās, tie pat ir ielavījušies OS X. Tie ir spējīgi izplatīties tīklos un ilgu laiku ir sagādājuši galvassāpēs drošības jomā. Tagad eksperti ir ķērušies pie visai neparasta plāna, lai atbrīvotu datorus no nevēlamajiem viesiem. Iedvesmu tam pētnieki smēlušies no parastās skudras.
WFU (Wake Forest University) datorzinātņu profesors Erins Felps (Errin Fulp) skaidro: „ Mēs zinām, ka dabā skudras pret draudiem aizsargājas ļoti veiksmīgi. Viņas ļoti ātri var saorganizēt savu aizsardzību un pēc ienaidnieka atvairīšanas tikpat ātri atgriezties ierasto darbību. Mēs šo pašu procesu centāmies atveidot datoru sistēmās.”
WFU izstrādāja digitālas „skudras” – utilītprogrammas, kas pārvietojas pa tīklu no viena datora uz otru, meklējot nevēlamos viesus. Kad viena to atrod, citas ap to sapulcējas, ļaujot pētniekiem, kas vēro skudras, ātri identificēt un ievietot karantīnā bīstamos failus.
Šis pētījums varētu aizsākt jaunu antivīrusu ēru. Tipiski antivīrusu programmas ir lielas un prasa daudz resursu. Tiek izstrādātas „mazākas” antivīrusu programmas, taču resursu jautājums joprojām paliek aktuāls.
WFU pieeja ir pavisam citādāka, atšķirībā no monolītas antivīrusu programmas, kas atrodas katrā tīkla datorā. Plāns ir izveidots 3000 dažādus skudru tipus, kas katrs atpazītu specifisku ļaundabīgās programmas parakstu. Digitālas skudras aiz sevis atstāj datnes, kas līdzinās īsto skudru atstātajām smaržas pēdām. Stiprāka „smarža” norāda uz pamanīto draudu un aicina sapulcēties skudras inficētajā datorā.
Lai novērstu nejaušu skudru izklīšanu, datorā nepieciešams ieslēgt „sarga” utilītprogrammu. Cita, „seržanta”, programma ļauj administratoriem uzraudzīt koloniju un veikt nepieciešamās uzturēšanas funkcijas.
Digitālās skudras veiksmīgi atrada pētnieku veidoto tārpu, kas tika palaists datoru tīklā. Projekta līdzautors ir Glens Finks (Glenn Fink) no PNNL ( Pacific Northwest National Laboratory ). Pašlaik tiek izstrādāta lielāka izmēģinājuma sistēma.
Raksta avots - DailyTech
Mhm, davai šas.
digitālas „skudras” – utilītprogrammas, kas pārvietojas pa tīklu no viena datora uz otru
Tīkla infrastruktūra, pa kuru vazāsies tās skudras un bandwidth jau nav vērā ņemami resursi?
Digitālas skudras aiz sevis atstāj datnes
Digitālās skudras aiz sevis atstāj mēslu kaudzi.
datorā nepieciešams ieslēgt „sarga” utilītprogrammu
Tad kāda šķirba? Vazājas pa tīklu, atstāj "datnes" visos datoros, vajadzīgas programmas-uzraugi.
Kā visas revolucionārās drošības sistēmas - tās pašas skudras, tikai no cita meža.
tad nugan. atradisies kads lielaks tarps kuram skudras neko nevar izdarit :)
#5 80MXM08
@ 2009.09.29 23:24 taam skudraam darbiibas princips taads pats kaa taarpiem, tikai taas, cerams, nevaaks personisko informaaciju, bet vaaks informaaciju par taarpiem. Nebriiniishos ka paraadiisies ljaunaas skudras
#7 krona
@ 2009.09.30 08:42 Tikko parādījies jauns datorvīrusa veids. Īsti vēl nav zināms, kādu postu tas spēj nodarīt datoriem, bet ir novērots, ka līdz šim tas iedarbojas uz atsevišķiem datortīklā sastopamajiem failiem, tā saucamajām skudrām, tāpēc tam tika piešķirts koda vārds - skudrulācis
Ja tamponam pie monitora nav smadzeņu, tad nelīdzēs ne antivīrusi, ne skudras...
#10 RUMKINS
@ 2009.09.30 10:29 Manu praat si ir nakotne. Tur jau taa lielta ka tagad antiviirusi sargaa noteiktu kasti uz kura tie seez. Bet sauksim to par caurumumu starp vinu un otru kasti ir tuksaa, Kuraa vienkarsi var mitinaaties daznedazaada draza. Ja labi pameklee ka suda hp curves ar var noraut wirusu kas seez vina kesaa un tik gaida kaadu lohu. Tad šāds variants vareetu buut pirmais kas so pasaakumu nepielauj
Iedomājieties, kāda hakeru paradīze tā varētu būt, ja izdotos palaist pašam savas skudriņas vai arī inficēt esošās? Būtu nesalaužams tīkls...
#13 Brutto
@ 2009.09.30 14:52 Īstajām skudrām, manuprāt, instinktīvi jebkurš svešais (kas nav līdzīgs skudrām) ir ienaidnieks. To sapratīs pat viena skudra. Pēc tam jau piesteigsies pārējās un centīsies nevēlamo subjektu nolikvidēt.
Taču diez vai viena digitālā skudra sapratīs, ka kāds konkrēts fails ir tas ļaunais.
Lai jau izdodas!
#14 Revis
@ 2009.09.30 15:47 He he , datoriem jadot tarpu tabletes lai nemetas tārpi ,ne skudras jabaro :D
#15 kalis
@ 2009.09.30 16:42 Diezvai antivīrusu ražotāji būs priecīgi par šīm skudrām, pat ja viņas koutko spēs darīt :)
To damncrow-neielogojies
Un tu domā, ka tie boti kas ir tīklā (kuru skaits nemitīgi pieaug) to mazāk noslogo? Manuprāt šādas skudras mazāk to tīklu noslogos nekā tie n-boti kas tik gaida kādu izdevību. Idejai nav ne vainas
#19 damncrow
@ 2009.10.01 18:51 911: nu bet kas tad tiek teikts rakstā 4. rindkopā? Parastās antivīrusu programmas ir lielas un rijīgas? Šīs skudras kopā ar savu priekšniecību ēd tieši tos pašus resursus. Baidos, ka šo kaitniecisko elementu meklēšanu nevar vēl vairāk reducēt.
Atbalstītu es domu, ka pie kādas problēmas atrašanas tūlīt tiek pārbaudīts, vai tīklā (piem. tai pašā subnetā) nav kaut kur tāda pati zaraza. Bet tas man šķiet praktiski nerealizējams pasākums.
#20 Enrike
@ 2009.10.01 18:55 neredzu jēgu šādam izgudrojumam... skudras ir mirstošas, Allāhs lai piedod...
#22 Reloaded
@ 2009.10.02 08:20 Antivīrusi pāries uz progresīvajām botnetu tehnoloģijām? ^^
Gan jau hakeri atradīs veidu, kā inficēt pašas skudras.
Vai labāk nevajadzētu domāt, kā ierobežot tārpu izplatīšanās iespējas?
#4 
#6 
#9 
#16 
#23 
Izklausās jau pavisam interesanti.. Jāgaida kas nopietns šajā jomā..