šitie raksti man ieper :)
žēl jupiter nav apdzīvojams - bet kā resursu avots varētu būt kruta :)

njaa xerixs var redzeet ka nav ko dariit:D
bet iisteniibaa vismaz arii kauko jaunu uzzinu:D

njā... "ķīniešu ar savu vairošanās ātrumu nespētu..." :D kāds nevar iedot precīzu formulu?
Labots- bet vispār ļoti normāli raksti, kā jau teicu, tagad paliek vēl tikai saturns, plutons, neptūns, itkā atklātā 10 planēta, tad sīkāk par lielākajiem 10 planētu pavadoņiem saules sistēmā, par sauli, atsevišķi par mēness "iekarošanu", Jupitera gredzeniem (asteroīdu joslu),jo šeit tā pamaz ar to infu, kosmosa izpētes tehnoloģijām uz Zemes, un... eh,nu,mēneša plāns jau gatavs ;)

Liels paldies par shiis seerijas rakstiem. ljoti labi! jaaiedod beernam lai palasaas. veelreiz paldies!

Ūdeņradis šeit ir diez gan plaši iekārtojies un aizņem 90% no visas planētas. Tad nāk hēlijs, kas ieņem godpilno otro vietu ar 10% - kopā 100% un kur tad palika dzelzs kodols?

Bet visu cieņu par šiem rakstiem. :) man patīk

Man jau likās dīvaini ar to metālisko kodolu un st.citu kas ir metāliskais ūdeņradis un parastais ? [ Vai metāliskais ir cietvielas ūdeņradis?]

nu,es saprotu,ka ūdeņraža sķidrais agregātstāvoklis,tikai lielā spiedienā,iegūstot dažas cieta ūdeņraža īpašības (ceru,ka ķīmijas skolotāja šo nelasa ;) ), kuras uz Zemes vēl nav simulētas (nav vajadzība,nav gribēšana vai nav iespējams).

Mr. Nejēga: Tev taisnība, planētas kodols sastāv no metāliskā ūdeņraža

Vai tikai man šis teikums šķita nedaudz neloģisks ;)

Pēc tam nāk šķidrais ūdeņradis, kas sastopams galvenokārt gāzveida stāvoklī.

m

Augšā zem logo rakstīts IT jaunumi, than WTF is that!

root rakstīja:

Augšā zem logo rakstīts IT jaunumi, than WTF is that!

tā ir pamatizglītošana tādiem tipiņiem,kas to vien jēdz kā bļaustīties apkārt WTF,OMFG.LOOOLLLOOLL utt.

Tā ir atslodze :) piekrītu Mr. Nejēga

Reizes 10 lielaaks un Jupiters buutu kanditaats uz nelielu zvaigzni un mees vareetu priecaaties par muusu pashu binaaro zvaigznju sisteemu ;).
Pagaidaam gan Jupiters ir dranjkjiigi zemu virs horizonta un nav tas labaakais laiks shamo noveerot, bet neskatoties uz to pat pashos leetaakajos binokljos un taalskashos var saskatiit visus 4 Galileja pavadonjus (ja nu vieniigi tas kjiikiizeris nav plastmasas speelju shtruntinjsh ar 2x palielinaajumu). Lai vareetu saakt nojaust maakonju joslas vajadzees jau kaadu bik krietnaaku taalskatiiti, teleskopu vai krietnus binokljus. Ar kaadiem 50mm saakot un jau pie 25 - 30x var saakt nojaust divas galvenaas jupitera maakonju joslas. Pie aptuveni 60 - 70x palielinaajuma mazohisti var saakt meegjinaat izvilinaat lielaa sarkanaa plekja (cik nu shis vairs sarkans) atrashanaas vietu. Lai praatiigi noveerotu maakonju joslas, veetras, plekjus u.tml. dereetu vismaz kaadi 100mm objektiivam un attieciigi kaads 200x palielinaajums (par statiivu arii nevajadzeetu aizmirst, jo jau pie 12x palielinaajuma rokaas buus gruuti kautko stabili notureet).

karuuzo rakstīja:

Vai tikai man šis teikums šķita nedaudz neloģisks ;)

Pēc tam nāk šķidrais ūdeņradis, kas sastopams galvenokārt gāzveida stāvoklī.

m

Tev taisnība, labojot pirmās kļūdas, ieviesās jaunas

Astronomer, nevajag kārdināt ar 100mm objektīviem.
Raksts ir labs. Gala beigās kosmoss ir "vainīgs" pie daudzu ierīču un sistēmu izgudrošanas, kas veicina arī datorpasaules attīstību. Tātad - kāpēc gan neiepazīties ar to tuvāk, kaut vai ar Saules sistēmas planētām?

xerixs rakstīja:

karuuzo rakstīja:

Vai tikai man šis teikums šķita nedaudz neloģisks ;)

Pēc tam nāk šķidrais ūdeņradis, kas sastopams galvenokārt gāzveida stāvoklī.

m

Tev taisnība, labojot pirmās kļūdas, ieviesās jaunas

aļo cilvēki - tad jau varbūt gudras grāmatas vaig palasīt?
da ne jau tikai pie super augstām temperatūrām gāze pārvēršas par šķidrumu, pēcāk pa cietu vielu.
ja tas ir planētas kodols, tad tas notiek spiediena dēļ. iedomājies kāds izskatīsies m3 gaiss saspiests cm3 tilpumā?

Matiass, 100mm ir jau ljoti jauki, bet amatieru viduu klasiskais "planet killer" teleskops ir labs 150mm F/8 Njuutons uz ekvatoriaalaa statiiva ;). Pats gan pagaidaam skatos uz kaadu 8" (203mm) vai 10" (254mm) Njuutonu Dobsona kastee. Kaa nekaa, diametrs rullee :)).

Domāju, ka sērkociņu uz Jupitera aizdedzināt būtu visai problemātiski - skābekļa ta tur ņema, vai ne?

Par kārdināšanu Astronomer bija mērķēts uz citiem lietotājiem. Man pieejamā tehnika ir nedaudz niknāka:) Arī Ņūtonam nav ne vainas.

Matiass, kas Tev pa agregaatiem ir pieejami (Astrocaara 11" GPS Celestrons vai kas vel niknaaks)? Vispaar jau ieksh LV taa pashavaki ar informaaciju par astro aparatuuru, kur un ko var dabuut, cik maksaa u.tml. atliek tikai suutiit no r-eiropas vai kaiminjiem igaunjiem vai leishiem (tiem gan ir arii astronomiskas cenas). Zheel, ka shippings no shatiem tik traki daargi maksaa, tad vareetu arii droshi kaadu 12" dobu panjemt ar dafiga vairaak extraam nekaa te.

Ok indzha, uztaisīšu tavai mārketinga reklāmai konkurenci :)
Prezentēju Jums labāko kosmosa simulatoru. Ievadiet tikai savas kordinātes, un programma parādīs, kādi debess ķermeņi ir redzami virs jūsu atrašanās vietas. Šai programmā ir labas fīčas: Varat ieslēgt nakts režīmu, redzēt visus zvaigznāju un zvaigzņu nosaukumus, varēsiet konkrētajam debess ķermenim redzēt visas koordinātes, redzēsiet zvaigznāju bildes un vēl daudz citas lietas. Jūs jautāsiet, cik šī proga maksā? Atbilde: Tā ir par brīvu, jo tā ir atvērtā koda programma. Bet tas vēl nav viss, šai programmai ir jauks un moderns dizains, tā ir vienkārša. Turklāt tā atbalsta latviešu valodu un darbojas uz Win, Mac OS X un Linux. Jums atliek vienīgi ierakstīt savā pārlūkā stellarium, punkts, sourceforge, punkts, com un programma kļūs par jūsu labāko draugu.

Manaa programaa viss ir perfekti tavis mineetais + komeetas + astroiidi :D
Nasa'i arii bija sava proga - man bija v2 bet cik skatos bildees shim jau 4turtaa versija iznaakusi bet dabuut nevar - tur bija ar visiem voyageriem kordinaates visaam pasaulee palaistaam pavadonjem saakot ar zemes un beidzot ar STS lidojumiem bet kautkur nosleepushi vinji to un nedod tautaas :)

P.S. xerixs uzraksti linku preciizaak shtota nevareej atras tajaa lapaa progu - neieshu jau ladeet visu peec kaartas :D

He he Skatos pa log un vieniigo ko debesiis tagad var redzeet ir JUPITERS - super :) DR spriidis virs horizont :D

xerixs nu teikshu kā ir - tava programa ir vizuaali krutaaka :D

Izskats ir pirmais, kas piesaista :D
Tā sakārdināji ar to Jupiteru, ka nopat aizbraucu uz tuvējo pļavu, lai labāk ieraudzītu :D

:D nu bet redzeeji tak :D prasaas peec normaal teleskop - tas visums tomeer ir laba lieta :)

To kā tā ir laba lieta, apjautu jau pirms dažiem gadiem :)

xerixs Sorry pa spamu bet nu tava proga rulllz
tagad es moduleeju un tinju gadus uz prieksh un apakalj lai redzeetu meenes aptumsymus saules aptumsumus beneras aizieshanu saulei priekshaa - vis ir iistajos laikos un datumos - rulllllz
Paldies tev !

Nav par ko :)

Njā...nu man žoklis pa galdu,tieši brokastu šķīvī... xerixs, šī programma nu ir... unikāla! es tā saprotu,ka tā simulē zvaigznes attiecīgi pret to īstajām atrašanās vietām? (ja šobrīd Saturns ir ,piemēram, 10 grādi uz augšu, 35,7 grādi pa labi no tiešajiem A, tad tā ir arī šobrīd dzīvē?)

Labots: jāmeklē kaut kādā kartē precīzas Liepājas koordinātes ;)

Mr. Nejēga jaa tieshi taa
bet vislabaakais ir simuleet laiku kad ir pils saules aptumsums menes aptumsums un Veneera kad saulej aiziet priekshaa :) staigaaju statistikas tabulu un tik krukjii ;laiku
Mana proga + ir tas ka tu vari mainiit atrashanaas vietu pa planeetaam + pavadonji ir detalizeeti lielaaki (VISI) ne tikai lielaakie pavadonji bet nu xerixs proga protams ir galvas tiesu labaaka :)

Par Stellarium varu tikai piekrist - pzec labs softinjsh, labaakais no planetaariju sofitem, ko naacies man ir palietot (nu no tiem, ko var pa velti dabuut). Toties tiiri prieksh zvaighzhnju karteem un objektu lokalizeeshanas par velti vislabaakais ko var dabuut ir Cartes du Ciel. Ir iekshaa Mesjee, NGC, IC, Mel, B un veel citi katalogi. Tajaa ir pieejami arii online resursi prieksh bildeem un zvaigzhnju katalogiem. Izprinteetaas zvaighznju kartes arii ir liimenii, ne reizi nav pie noveerojumiem pieviilushas. Un tad vel ir taada jauka fiicha kaa "red light" - nospiezham pogu un viss paliek sarakns, itkaa jau liekas siikums, bet sarkanaa gaisma taa nezhilbina, ja gribaas portatiivo uz lauka panjemt liidzi.
Prieksh preciizaam planeetu un to pavadonju poziicijaam gan vislabaakais (imho) ir NASAs online Solar System Simulator.

Prieksh koordinaateem var izmantot arii Google Earth (vismaz man precizitaate pietiek :) ).

Mr. Nejēga: Teicu par latviešu atbalstu:

Turklāt tā atbalsta latviešu valodu

Astronomer: Sarkano var arī dabūt Stellarium progā :)

Varat ieslēgt nakts režīmu

njā,šāda lasāmviela arī mani prot aizraut ;) visnotaļ interesanti bija izlasīt :)

Hmm, laikam buus jaatjauno savs Stellariums man, nebiju pamanijis shim nakts rezhiimu un kur ne vel LV atbalstu, paldies par info.

Electical rakstīja:

Ūdeņradis šeit ir diez gan plaši iekārtojies un aizņem 90% no visas planētas. Tad nāk hēlijs, kas ieņem godpilno otro vietu ar 10% - kopā 100% un kur tad palika dzelzs kodols?

citeeju:  "Tā vidū atrodas metāliskā ūdeņraža kodols"

H2 piemiit gan metaakiskas gan nemetaaliskas iipashiibas (uzvedaas gan kaa metaals gan kaa piem. seers) taadelj es domaaju rakstiits ir metaaliskais kodols! :)

Atjaunoju Stellarium, pirms tam bija 0.7.1 versija. Atshkjiriibas ir tieshaam pamanaamas, bet gribeetos gan bik tos tulkojumus papildinaat un palabot vietaam. Tas ka ir iekljauti NGC kataloga spozhaakie objekti ir apsveicami, tikai buutu jauki ja liidziigi kaa spozhaakajiem Mesjee objektiem buutu klaat atteeli (Perseja dubultkopai jau nu tieshaam prasiitos, kaa nekaa viens no labaakajiem binoklju objektiem), bet taa cepuri nost dzheku priekshaa, ir pastraadaats :).

Būtu labi ja mēs būtu lielākā planēta.