Datuve :: Droši dzēšam aizsargājamu informāciju

Datuve

Mana Datuve

Reģistrācija | Noteikumi | Paroles atjaunošana



Forums

Ieskaties


Raksti

Lietotāji online

Lietotāji online: 42

Reģistrētie lietotāji online: 0

Viesi online: 42

Datuve.lv video
Top.LV

Droši dzēšam aizsargājamu informāciju

Ievietoja: urbis @ 2006.09.12 16:11  

Pa reizei nākas dzirdēt vai lasīt ziņās, ka izdevies atjaunot vai iegūt kādu svarīgu informāciju no lietotas tehnikas - cietajiem diskiem, mobilajiem telefoniem vai citas ciparu aparatūras, kurā glabājās kādi dati. Lielā skaitā gadījumu datnes bija dzēstas, taču datus varēja nolasīt. Kā tas varēja notikt?
Kā rīkoties, lai jūsu nozīmīgos datus nevarētu nolasīt pēc to dzēšanas?

Dzēšu datni, bet kā tas notiek?
Dzēšot kādu datni, visa informācija, kas tajā glabājas, paliek neizmainīta uz datu nesēja. Tiek izmanīts tikai ieraksts datņu (failu) struktūras tabulā, kas satur informāciju par doto datni - nosaukumu, izveidošanas datumu, pēdējās rediģēšanas datumu, atrašanās vietu un citu informāciju. Tiek mainīts datnes statuss - tagad tā skaitās dzēsta.

Datne dzēsta, bet kā tad to var nolasīt? Operētājsistēma datni vairs neuzrāda!
Izmantojot ierakstus datņu struktūras tabulā, ir iespējams lasīt dzēstās datnes tieši tā pat kā nedzēstās, bet tas iespējams tikai ar īpašu programmatūru.
Otrs variants - veikt datu nesēja tiešu lasīšanu vai arī nolasīt visu datu nesēju un caurskatīt iegūtos datus. Šādu lasīšanu var veikt gan ar programmām, gan ar aparatūru, kas paredzēta datu atjaunošanai. Dažas datu atjaunošanas programmas prot atpazīt dažādu datņu sākumu un beigu datu virknes.

Kā dzēst datni, lai informācija, ko tā saturēja, arī tiktu dzēsta?
Ir vairāki varianti, kā to var panākt.
Viena no iespējām - datni aizpildīt ar citu informāciju, saglabāt to un tikai pēc tam dzēst. Veicot izmaiņas datnē un saglabājot tās, operētājsistēma datni saglabā tieši tajā pašā vietā, kur tā jau atrodas. Citiem vārdiem: iepriekšējā informācija datu nesējā konkrētajā vietā tiek aizstāta ar jauno. Lielākajā skaitā gadījumu, tā tas arī notiek, taču ir zināmas programmas, kas vispirms jauno informāciju saglabā jaunā datnē, dzēš veco datni un tad parsauc izveidoto datni iepriekšējās nosaukumā. Visi iepriekšējie dati ir palikuši nemainīti datu nesējā. Tad mums ir jāņem palīgā nākamā iespēja.
Agrāk dzēstās datnes varam pārrakstīt ar nesvarīgu informāciju. Lai mēs būtu pilnīgi pārliecināti, ka visa informācija, kas mums bija jānodzēš, tiktu nodzēsta - jāaizpilda viss datu nesējs ar nesvarīgu informāciju. Talkā varam ņemt īpašas programmas, kas paredzētas tieši šim mērķim.
Trešā iespēja ir gadījums. Rakstot jaunu datni, nejauši tā tiks pilnīgi vai daļēji ierakstīta tieši tajā vietā, kur glabājās dzēstās datnes informācija. Noraujam margrietiņu un plūkajam ziedlapas murminot pie sevis: pārrakstīs, nepārrakstīs...

Dažiem datu nesēju tipiem ir novērojama parādība, kad datus dzēšot vai pārrakstot, nelielā apmērā paliek iepriekšējie dati, tie izpaužas kā troksnis tikko ierakstītajam signālam. Pie šādiem datu nesējiem pieder pārrakstāmās CD un DVD matricas, cietie diski (HDD) un citi datu nesēji, kas izmanto magnētismu vai datu slāņa fizikālo īpašību maiņu. Pie tiem nav pieskaitāmi zibatmiņu diski, dažādas atmiņu kartes (SD, MMC, MS, xD u.c.), EPROM un EEPROM atmiņu mikroshēmas.
Izmantojot speciālu aparatūru un programmatūru, trokšņus iespējams atdalīt no datiem, jo nolasītais signāls, pēc būtības, ir analogs nevis ciparu. Datu traktā analogais signāls tiek pārvērsts ciparu signālā, izmantojot noteiktus sliekšņa līmeņus vieniniekam un nullei. Pirms signāls ir pārveidots ciparu plūsmā, no tā ir iespējams atdalīt troksni. Troksnis kļūst par visvērtīgāko nolasītā signāla daļu, jo tas, pēc būtības, ir iepriekšējie dati.
Zinātnieki ir noskaidrojuši, ka magnētiskajiem datu nesējiem ir nepieciešams informāciju pārrakstīt 3 līdz 5 reizes (paranoiķi var pārrakstīšanas reižu skaitu palielināt), lai iepriekšējā informācija nebūtu atjaunojama. Vislabāk datus būtu pārrakstīt ar gadījumu skaitļu ģeneratora radītiem datiem. Pseido gadījumu skaitļu ģenerators nav vēlams, jo tam ir noteikts atkārtošanās cikls, kas nozīmē, ka ģenerētā gadījuma informācija principā ir zināma. Šādus ģeneratorus izmanto ciparu TV apraidē.

Vai tiek ražota aparatūra, kas paredzēta datu iznīcināšanai nesējos?
Jā, šāda aparatūra tiek ražota. Tā paredzēta tieši cieto disku vai CD/DVD datu iznīcināsanai. Iegādāties un izmantot šīs ierīces būtu nepieciešams tad, ja ir vajadzīga 100% pārliecība, ka datus, ko kādreiz saturēja datu nesējs, vairs nebūs iespējams atjaunot. Ar šo tehniku iespējams apstrādāt lielu daudzumu datu nesēju samērā īsā laikā.

Kādas programmas man izmantot?
Tas atkarīgs, kur jūs vēlaties aizsargājamos datus dzēst un kādu operētājsistēmu lietojat.
Windows lietotājiem ieteikšu bezmaksas programmu Sure Delete. Tā droši dzēš datnes, kā arī aizpilda datu nesēja brīvo vietu ar nesvarīgu informāciju. Jaunākā versija pašreiz ir 5.1.1 un to ir iespējams lejupielādēt no oficiālās lapas vai PC World. Šo programmu ir nepieciešams instalēt, tāpēc būs vajadzīgas administratora tiesības.
Linux, Unix, kā arī Windows lietotāji var sameklēt savai operētājsistēmai piemērotu programmu, kura ir ērtāka lietošanā vai kādu citu iemeslu dēļ rada lielāku uzticību par citām.
Atmiņu kartēm un zibatmiņu disku lietotājiem ir iespējams izmantot jau pieminēto Sure Delete vai citu datņu dzēšanas programmu, atbilstošu jūsu operētājsistēmai.
Telefonos iebūvēto atmiņu iespējams droši dzēst, lejupielādējot nesvarīgu informāciju līdz atmiņa pilna, izmantojot datu kabeli vai bezvadu datu pārraidi.

Padalieties pieredzē un pastāstiet, kādas datu dzēšanas programmas Jūs izmantojiet un kam tās ir paredzētas!

Saistītie raksti

Komentāri

#1 xerixs @ 2006.09.16 15:35

Ja godīgi, tad nekad neesmu izmantojis nekādas speciālas progas. Vnk piespiežu delete pogu un viss. Ja iet runa par zibatmiņām, tad tajās arī daru tāpat vai uztaisu Format. CD un DVD diskiem es uzlieku Quick-Erase vai Full-Erase ar Nero palīdzību. Nav bijusi arī vajadzība par to aizdomāties, jo, atskaitot HDD, es reti izmantot datu nesējus. Bet nu ja vajadzēs atbrīvoties no svarīgiem datiem, tad ņemšu vērā tavus ieteikumus :)

#2 nver @ 2006.09.16 15:54

Es parasti izmantoju shred, kas ir coreutils sastāvā un tam vajadzētu būt visos linux distributīvos standarta instalācijā.
noklusētajā variantā shred pārraksta failu 25 reizes

[files]$ dd if=/dev/zero of=./test.shred bs=1M count=100
100+0 records in
100+0 records out
104857600 bytes (105 MB) copied, 0,742402 seconds, 141 MB/s

[files]$ shred -u -v test.shred
shred: test.shred: pass 1/25 (random)...
shred: test.shred: pass 2/25 (eeeeee)...
...
shred: test.shred: pass 25/25 (random)...
shred: test.shred: removing
shred: test.shred: renamed to 0000000000
shred: 0000000000: renamed to 000000000
shred: 000000000: renamed to 00000000
shred: 00000000: renamed to 0000000
shred: 0000000: renamed to 000000
shred: 000000: renamed to 00000
shred: 00000: renamed to 0000
shred: 0000: renamed to 000
shred: 000: renamed to 00
shred: 00: renamed to 0
shred: test.shred: removed

#3 :) @ 2006.09.16 17:29

Vai ir zināma kāda programma, kas var nolasīt CD/DVD-RW iepriekš rakstīto informāciju?

#4 Mr. Nejēga @ 2006.09.16 17:42

Vai no, teiksim, 9 daļās(neregulārās) salauzta CD/DVD ir iespējams atgūt informāciju,ja katru gabaluizmet dažādās vietās? vai arī no cietā diska,kas brutāli sašķaidīts kādos 6< gabalos?

#5 zem2karogiem @ 2006.09.16 19:15

tritons tāpat izvilks infu kaut vai kāds to 5x būs drāzis pirms tam...

#6 Tomy @ 2006.09.16 20:43

Labs raksts, interesanti palasīt!

Ja godīgi tad es neesmu saskāries ar tādu gadījumu ka vajag pilnībā visu izdzēst, taču esu dzirdējis, ka, laikam, pāris gadus atpakaļ 2x studenti veica eksperimentu un sapirka no dažādiem veikaliem lietotus HDD un pēc tam atguva dažādas bankomātu izdrukas un viskautko citu :)

#7 4e4en WWW @ 2006.09.16 21:33

Firza rakstīja:

Tā, ka, ja to iznīcināmo disku nav daudz, tad lētāk to var izdarīt ar āmuru vai kādu citu piemērotu instrumentu.

zem2karogiem rakstīja:

tritons tāpat izvilks infu kaut vai kāds to 5x būs drāzis pirms tam...

un kas tas pa tritonu būtu?

#8 zem2karogiem @ 2006.09.16 22:54

Pardon. Triton = Normunds no EET.

#9 sLiEkA WWW @ 2006.09.17 03:04

urbis izlabo, nevis "patreiz ir 5.1.1" uz "pašreiz" :)) bet taa raksts pa pirmo ! neizmantoju nekaadas iipashas progas, delete un viss nav svariigu datu, bet kas zin .. laiks raadiis :)

#10 urbis WWW @ 2006.09.17 08:16

Firza rakstīja:

kā tad pseido gadījumu skaitļu ģeneratora izmantošana atvieglo datu atjaunošanu?
Kā datorā var dabūt “gadījumu skaitļu ģeneratoru”?

1) ja izmanto pseido gadījumu skaitļu ģeneratoru, tad vērtības cikliski atkārtojas. ja vairākas reizes tiek pārrakstīts ar pseidogadījumu virknēm, tas samazina kļūdu varbūtību, lasot datus un nosakot trokšņa vērtību. palielina varbūtību pareizi noteikt signālu, kāds bija pirms 2 un vairāk pārrakstīšnas reizēm.
2) uzraksta programmu un izmanto kā ģeneratoru

#11 karuuzo @ 2006.09.17 11:41

Man arī nav bijusi tik vērtīga informācija uz diskiem, lai domātu par īpašu dzēšanu, bet rakstiņš ir pamācošs. Tas tikai nozīmē, ka format c: nu galīgi nav tas krutākais datu iznīcināšanas mehānisms :)

m

#12 Cyberspirit @ 2006.09.17 14:02

es lietoju mitilate file wiper

#13 OctO @ 2006.09.17 14:26

Reiz pa reizei ir vajadziiba - sho to neatgriezeniski izdzeest. Me lieto PGP Wipe no PGP v 8.1 (tagad ir jaunaaka, bet shitaa ir licenzeeta darba vajadziibaam (shifreeshana, parakstiishana, dzeeshana :) )

#14 Kukū @ 2006.09.17 21:33

Nez es parasti izmanotoju krematorija pakalpojumus. Diezgan efektīvs risinājums - iznīcina 99,9(9)% + 1 gadījumā. Priekā un tārpā.

#15 cipis @ 2006.09.18 09:53

Paldies urbim! Labs un noderīgs raksts!

#16 Edd990 @ 2006.09.18 14:25

Viens jautaajums, vai formateejot, tiek izdzeesti faili uz cieta???

#17 er;gn @ 2006.09.18 16:07

sanāk tā, ja es pārinstelēju windows, varu atgūt zaudētos datus???

#18 samurajs WWW @ 2006.09.18 18:02

Raksts lielisks informācijas ziņā:) Vai ikdienas lietotājam vajadzīga tāda līmeņa datu dzēšana- tas cits jautājums... bet pamācoši gan! Turpmāk visu savu KGB un CIA infu rakstīšu tikai zibatmiņā:D

#19 Firza @ 2006.09.18 18:12

er;gn rakstīja:

sanāk tā, ja es pārinstelēju windows, varu atgūt zaudētos datus?

Ja Windows netika uzrakstīts virsū Taviem datiem, tad ir ļoti liela varbūtība, ka tos izdosies daudz ko atjaunot. Bet, ja tajā cietā diska apgabalā kurā kādreiz bija Tavi dati, tagad atrodas Windows sistēma faili, tad varbūtība ataunot kaut ko sakarīgu = 0. Neticu, ka kāds Latvijā var atjaunot datus kuri ir tikuši pārrakstīti kaut vai 1x, saprātīgā laikā un par sapratīgu naudas summu (nesaprātīgs laiks - 100 gadi, nesaprātīga summa - Ls 1 000 000).

#20 sakeriss @ 2006.09.19 00:01

er;gn rakstīja:

sanāk tā, ja es pārinstelēju windows, varu atgūt zaudētos datus?

Ja Windows netika uzrakstīts virsū Taviem datiem, tad ir ļoti liela varbūtība, ka tos izdosies daudz ko atjaunot. Bet, ja tajā cietā diska apgabalā kurā kādreiz bija Tavi dati, tagad atrodas Windows sistēma faili, tad varbūtība ataunot kaut ko sakarīgu = 0. Neticu, ka kāds Latvijā var atjaunot datus kuri ir tikuši pārrakstīti kaut vai 1x, saprātīgā laikā un par sapratīgu naudas summu (nesaprātīgs laiks - 100 gadi, nesaprātīga summa - Ls 1 000 000).

Vo vo atbildat uz sho :)

#21 Eric @ 2006.09.19 01:50

Sis lietinas vairak ir aktualas bankam un citam atbildigam iestadem..
ka jau klust skaidrs, tad ne jau ar dc atrastu programmeli varees atjaunot datus no saskaidiita cietaa kur jau 3x kkas paarakstits pari "svariigajiem" datiem..

normalam keksam dzesot savu p0rn kolekciju nebutu jaiespringst, ka mamma meginas recoverot tas filmas un aizliegs uz nedeelu speelet cs...

#22 StyleZ WWW @ 2006.09.19 11:37

Eric rakstīja:

normalam keksam dzesot savu p0rn kolekciju nebutu jaiespringst, ka mamma meginas recoverot tas filmas un aizliegs uz nedeelu speelet cs...

nja :))

#23 q64silver @ 2006.09.19 20:59

Paldies par sakarīgu tekstu latviešu valodā un tikpat svarīgas problēmas aprakstu!!!

#24 johans.krabs @ 2006.09.20 18:13

Paldies Tev, tiešām vērtīga lieta! Man šo drošo info dzēšanu vajag darbā... Tagad varēšu izmantot! :)

#25 zumis @ 2006.09.21 19:43

Firza rakstīja:

er;gn rakstīja:

sanāk tā, ja es pārinstelēju windows, varu atgūt zaudētos datus?

Ja Windows netika uzrakstīts virsū Taviem datiem, tad ir ļoti liela varbūtība, ka tos izdosies daudz ko atjaunot. Bet, ja tajā cietā diska apgabalā kurā kādreiz bija Tavi dati, tagad atrodas Windows sistēma faili, tad varbūtība ataunot kaut ko sakarīgu = 0. Neticu, ka kāds Latvijā var atjaunot datus kuri ir tikuši pārrakstīti kaut vai 1x, saprātīgā laikā un par sapratīgu naudas summu (nesaprātīgs laiks - 100 gadi, nesaprātīga summa - Ls 1 000 000).

ui kaa var, man balkus te viens taads seezh, un veel krutaaks dzheks par staavu augstaak! ;))

#26 lempis @ 2006.09.21 22:03

meh, mož nevajag pārspīlēt.  Visām tehnoloģijām ir savi ierobežojumi. Piemēram, vot dabūjiet man atpakaļ info no diska, kuram galviņas bojājuma dēļ ir saskrāpēta virsma. Man vietējie masķeri to tā arī nespēja to izdarīt. Labi, labi, var jau būt, ka par 1e nez kurā pakāpē $$ to var izdarīt, bet tad tai informācijai ir jābūt nezcik ūbersvarīgai.

#27 CuRate @ 2006.09.23 23:49

Edd990 rakstīja:

Viens jautaajums, vai formateejot, tiek izdzeesti faili uz cieta???

Teoreetiski, jaa. Jo tu dzees tikai veco partiiciju tabulu un uzliec jaunu.
Pasham veel nav bijusi vajadziiba pilniibaa dzeest cietaa saturu, bet, ja radiisies nepiecieshamiiba, tad samekleeshu kaadu utiili, kas nomet cieto pa nullei... Tas ir: katrs sektoraa glabaajas tikai nullites... Atceros, ka veel no Dos palaizjamas taadas bija. Tad prieksh kam gjenereet gadiijuma skaitljus, 10 x paarakstiit ar nevajadziigiem datiem, ja iespeejams uztaisiit pilno formaatu, nometot cieto pa nulliteem?

#28 CuRate @ 2006.09.23 23:50

Sorry, paarskatiiju jautaajumu... Tas ir: Teoreetiski, jaa, peec formateeshanas datus var atjaunot...

#29 heh @ 2006.09.24 12:47

Edd990: Nometot pa nulleem var atjaunot.

#30 CuRate @ 2006.09.24 16:57

Un pasaki kaa, ja tu esi visu cito nonesis pilniigi pa nullei... Tev tur pat trokshnju vairs nebuus... Kaa tu tur ko vairs atjaunosi, ko?!

#31 Droshais @ 2006.09.25 13:21

Man ir Windows & Internet Cleaner Pro 5.60 un System Cleaner 5.52, bija ari Norton SystemWorks 2005, visiem ir integreta iespeja shredot (waipot) failus, visos var izveleties, vai mainit nosaukumu shredojamam (waipojamam) failam un cik reizu parrakstit, ka ari izlasit, cik reizu to dara katra lielaka amerikanu valdibas iestade vai persona.

#32 Lesnik @ 2006.10.22 14:58

CuRate rakstīja:

Edd990 rakstīja:

Viens jautaajums, vai formateejot, tiek izdzeesti faili uz cieta???

Teoreetiski, jaa. Jo tu dzees tikai veco partiiciju tabulu un uzliec jaunu.
Pasham veel nav bijusi vajadziiba pilniibaa dzeest cietaa saturu, bet, ja radiisies nepiecieshamiiba, tad samekleeshu kaadu utiili, kas nomet cieto pa nullei... Tas ir: katrs sektoraa glabaajas tikai nullites... Atceros, ka veel no Dos palaizjamas taadas bija. Tad prieksh kam gjenereet gadiijuma skaitljus, 10 x paarakstiit ar nevajadziigiem datiem, ja iespeejams uztaisiit pilno formaatu, nometot cieto pa nulliteem?

Ja tev datorā glabājas stratēgisko raķešu palaišanas kodi, un izvietojums, tad tavus datus dabūs ārā arī no sešās daļās sadalītā cietā diska ar nolauztajām galviņām, bet ja nav, tad vari gulēt mierīgi, nevienam tavi dati nav vajadzīgi. Jo lai atjaunotu šādus datus, ir nepieciešamas iekārtas, kuru vērtība pārsniedz vairākus Latvijas gada budžetus, un Latvijā šadu iekārtu nav. Tā ka mums parastajiem lietotājiem pilnīgi pietiek ar Format c:/ Bet ja strādā NATO štābā, tad protams vajag uzmanīties.

#33 LMN @ 2006.10.22 15:00

Lesnik, par daudz filmas esi saskatījies ;)

#34 Nez_gan @ 2006.10.29 03:48

Mhmmm... Cyberscrub?

#35 Tomats @ 2006.11.15 21:52

:) rakstīja:

Vai ir zināma kāda programma, kas var nolasīt CD/DVD-RW iepriekš rakstīto informāciju?

Hehe no parastajiem CD un DVD tew nebuus nepieciesams veelaak atrast kas kaadreiz ir vinjos bijis, jo tu pat gribeedams no vinjiem netiksi valjaa :D

#36 Dāvis WWW @ 2006.12.10 21:15

Es ieteiktu SDelete no Sysinternals...

Par dzēšanu... Patiesībā failu mēdz arī remeimot pirms dzēšanas, tā lielumu samazināt līdz 0 u.tml (to visu protams pēc satura pārrakstīšanas)...
Neskatoties uz to piem. NTFS failu sistēmas struktūrās mēdz palikt pēdas (failā)... Tas nemaz nerunājot par to, ka Windows var būt satsisījis visādus recent shortcutus u.tml....

Par datu pārrakstīšanu - 1 no populārākajiem standartiem ir DoD.5200.28-STD, kas pārraksta 7 reizes no kurām t.s. gadījumskaitļi ir tikai pēdējā...

#37 gareth @ 2007.02.01 15:45

es centos izdzest, bet neizdevas. izmantoju programmu sure delete. man cietais ir sadalits divas daljas un nolemu izmeginat sho programmu uz vienu no daljam. vienu no cieta dalju centos dzest, bet faili ir saglabajushies. rada man kkadu eroru. meginaju atseviski bildes dzest. tas izdevas. tas erors radas ka run-time error 75: path/file access error. varbut kads var izskaidrot, kas par problemu. es velejos uzreiz otru dalju cieta dzest, lai redzetu un butu parliecinats, ka pirms format c ari visa informacija butu neatgriezama. shi programma nerada mani parliecibu par tas solito droshibu failu neatgriezshana. ja es kko esmune ta izdarijis, tad varbut kads varetu mani pamacit vai sniegt atbilstoshu informaciju programmas pareizakai apsaimniekoshanai.

#39 Firza @ 2007.06.11 22:27