T-shirt apdruka,un mazo uzlīmju taisīšana. 4
Profesionālie tulkošanas pakalpojumi. 5
Pardod: MSI GeForce RTX 2080ti gaming X TRIO Graphic Card 1
Vēlos piedāvāt darbu online. 0
OCTA termiņš 13
Ka sauc Pasaules dalu kura dzivojam 4
google 1
Taustiņu funkcijas izmainīšana 2
Torrent 1
ESET izlaiž 2017.gada produktu izdevumus 23
VIAPLAY: Video tiešsaistē skatās 70% Latvijas iedzīvotāju 21
Katrā desmitajā datorā joprojām izmanto Windows XP 2
Google tuvākajā laikā atteiksies no Chrome paplašinājuma palaidēja 2
Acer ievieš nozares pirmo ieliekto monitoru ar acu izsekošanas funkcionalitāti 4
Adobe laiž klajā ārkārtas atjauninājumu 3
Tests: Cik precīzs ir "lēta gala" velo spidometrs? 3
Leģendārie telefoni – Nokia 3310 un citi 3
Puisis iziet Super Mario spēli mazāk kā piecu minūšu laikā un labo pasaules rekordu 2
Līdz 29.jūlijam atjaunini savu Windows bez maksas! 3
Kā uzlabot televizora skaņu? 2
Programma, ar kuras palīdzību fotogrāfijas pārveidot .gif formātā 1
Aproce, kas sastāv no 25 instrumentiem 1
Trīs padomi televizora izvēlei 2
Windows 7 ēra tuvojas noslēgumam, Microsoft koncentrējas uz Windows 10 1
Lietotāji online: 88
Reģistrētie lietotāji online: 1
Viesi online: 87
Pirmo reizi zinātniekiem izdevies saglabāt attēlu vienā fotonā bez informācijas zudumiem. Īsi pēc tam izdevās arī nokopēt datus no fotona un attēlu attēlot. Pēc izstrādātāju grupas sacītā, tas paver iespējas optiskajai buferizācijai un runājot par ilgtermiņa nozīmi, uz gaismas bāzētu informācijas saglabāšanu. Optiskajai buferizācijai varētu būt liela nozīme komunikācijā, konvertējot optisko signālu uz elektronisko.
Iztrādātāju komandas līderis John Howell sacīja, ka tas varētu izklausīties neticami - tā vietā, lai saglabātu vieniniekus un nulītes, mēs saglabājam attēlu. Attēla noķeršana notiek līdzīgi tam, kā to dara fotoaparāts, tikai pēc tam fotons nokļūst četru collu lielā kamerā, kas pildīta ar cēzija gāzi, kuras temperatūra ir 100°C - tas nepieciešams fotona ātruma samazināšanai. Jaunais gaismas ātruma samazināšanas paņēmiens dod iespēju saglabāt tūkstošiem informācijas vienību vienā šūnā bez informācijas zudumiem.
Paralēlās informācijas daudzums kas tiek nosūtīts kā attēls vienā brīdī, ir nenormāli liels, ja salīdzina ar pašreizējiem sasniegumiem šajā jomā. Izdarīt šo un saglabāt signāla integritāti ir liels sasniegums. Nākamais izstrādātāju mēķis ir saglabāt fotonu bezgalīgi ilgi, iespējams, tas varētu novest līdz jaunam datu glabāšanas veidam.
Avots: theregister.co.uk
#2 LMN
@ 2007.01.26 20:19 saglabāt fotonu bezgalīgi ilgi
tas nozīmē - apstādināt gaismu. šķiet, ka pirms kāda laika zinātniekiem bija izdevies līdz temperatūrai, kas tuvu absolūtajai nullei, atdzesētas cēzija gāzes mākonī stipri sabremzēt vai pat apstādināt gaismu. līdz datu glabāšanai šādā veidā vēl ir tālu. nav īsti skaidri tie 100°C - iespējams, kaut kur ir kļūda (arī oriģinālā ir 100°C).
#3 StyleZ
WWW @ 2007.01.26 20:35 Viizija:
2050. gads. Seagate naak klajaa ar pazinjojumu, par jaunu 100PB ietilpiigu USB Flash kabatas bateriju... piedodiet, atminju razhoshanas uzsaakshanu :))
#4 samurajs
WWW @ 2007.01.26 20:38 Nu gandrīz kā zinātniskās fantastikas romānos:) Mana smadzene atsakās izprast aprakstīto principu. Pieļauju, ka fotonu, (kas ir optiskā izstarojuma elementārā, nedalāmā daļiņa)- vēl varētu kaut kā modulēt, mainīt tā polarizāciju... nu apmēram kā tas notiek optiskajos kabeļos. Bet fotons praktiski ir "nekas", tam nav ne masas, ne lādiņa.
Kā var uzklāt grafisku attēlu uz "nekā"?
Un gaismas ātruma (kas vislaik bijis konstants) samazināšana? Tā jau drīz varēsim iesmelt saules gaismu trīslitru burkā un iekonservēt ziemai:DDD
#5 LMN
@ 2007.01.26 20:41 samurajs, ir atšķirība starp gaismas ātrumu vakuumā (~3*10^8, ja nemaldos) un gaismas ātrumu vielā ;)
oriģinālā ir plašāk aprakstīts princips, rumis noslinkojis :)
#6 samurajs
WWW @ 2007.01.26 20:27 @LMN:
Tas jau zināms... tik manuprāt šī ātruma atšķirība nebija īpaši būtiska... ne jau simtus vai tūkstošus reižu...
#8 pyro
WWW @ 2007.01.26 20:38 dumsh esmu vai kaa, bet nesaprotu kaapeec naakotnee ir jaaizmanto uz gaismu balstiiti datu glabaashanas riiki un joprojaam uz elektroniku balstiiti datu apstraades riiki? ir jau uz optiku balstiitas diodes un tranzistori, ir jau arii "datora" prototips uz optiku. nu NAFIG veeljoprojaam elektroniku? runa taks iet par naakotnes tech utt... */rant/*
#9 samurajs
WWW @ 2007.01.26 20:39 #8 Mjā tas jau izskatās pavisam reāli- bet tikai pie Kelvina nulles iespējams...
#10 Despots
@ 2007.01.26 20:50 kāpēc optika - nav nekas sarežģīts, vieglie iegūstams un lētas izmaksas.
Un neliels paradokss - fotonam nav masas. Bet ja ir enerģija un ātrums, tad pēc kinētikas likumiem jābūt arī masai. Enerģija ir jo spēj pārsviest elektronus augstākā orbītā.
#11 pyro
WWW @ 2007.01.26 20:59 #12 par teemu - kaads var izkaidrot kas rada gravitaacijas lauku? :D pamezgjiisim praatinjus kopaa
#12 pyro
WWW @ 2007.01.26 21:11 #14, jaa bet taatad lai buutu lauks ir nepiecieshama daljina kas vinju rada (liidziigi kaa ar magneetismu), so eksistee "gravitons" kuru diemzeel (vai par laimi) veel neesam atradusi (vai vismaz mums taa liek domaat).
tagad padomaasim ko var izdariit ja gravitaaciju var radiit maaksliigi... :)
#13 deelza
@ 2007.01.27 00:24 man jumtu noraava shitais texts:
Paralēlās informācijas daudzums kas tiek nosūtīts kā attēls vienā brīdī, ir nenormāli liels, ja salīdzina ar pašreizējiem sasniegumiem šajā jomā....
hmmm terabaitu terabaiti........baigi jaakachaa, p2p "gaishaa" naakotne?
#14 Despots
@ 2007.01.27 01:47 16. kas satur vairāk informācijas 1bits vai 1 bilde? Protams, ka bilde, pietam ļoti daudzas reizes vairāk informācijas. Ja parasti optikā 1 fotons aiznes 1 bitu, tad tagad varēs aiznest ~ 1 KB. Ir neliela atšķirība. Tā arī optiskā neta ātrums var pieaugt vairāku simtu reižu.
#15 Lz_
WWW @ 2007.01.27 02:48 Pirmkārt, fotoni un viss kas ap to, nevar izskaidrot ar klasiskās mehānikas pamatprincipiem...
kvantu fizikā ir drusku sarežģītāk....
Hmm interesanti, kā piespies fotonam pastāvēt jeb kustēties ilgu laiku? jo fotonam apstājoties, tas beidz pastāvēt... tiek apsorbēts... un tā tālāk...
Un man rādās, ka diez cik to gaismu bremzēt neizdosies... ja arī sanāks tie daži m/s, bet tad vajag piespies fotonu kustēties k-kur pa k-kādu orbītu... un lai varētu nepieciešamajā brīdi no tā nolasīt infu... diez ko reāli neizklausās....
Labi, ja sasniegtu to absolūto nulli, un visas daļiņas tiktu apstādinātas... hmm tad fotons arī tiktu apstādināts... tad jau arī viņš beigtu pastāvēt... ar neder...
Gribētos palasīt ko vairāk par šo te... un kādā veidā viņi taisās iegrožot fotonus :) lai tuz daudziem fotoniem uzbāztu virsū infu, sadžit k-kādā buņdžā, un vajadzīgajā laikā, noķert vajadzīgo fotonu un nolasīt no tā to infu... ehhh... Ceru ka to dienu es piedzīvošu :)
#16 Lz_
WWW @ 2007.01.27 02:52 A jā, es šobrīd vispār nevaru aptvert, kā varēja uz kautkā, kas praktiski ir nekas.... šajā gadījumā gaismas kas ir visapkārt, dabūt virsū kautkādu bildi.... :D ņjā....
un kā var nenozaudēt to vienu fotonu citu fotonu kaudzē??? kuru ir bezgala daudz.....
vienk nevaru saprast :)
LMN rakstīja:
saglabāt fotonu bezgalīgi ilgitas nozīmē - apstādināt gaismu. šķiet, ka pirms kāda laika zinātniekiem bija izdevies līdz temperatūrai, kas tuvu absolūtajai nullei, atdzesētas cēzija gāzes mākonī stipri sabremzēt vai pat apstādināt gaismu. līdz datu glabāšanai šādā veidā vēl ir tālu. nav īsti skaidri tie 100°C - iespējams, kaut kur ir kļūda (arī oriģinālā ir 100°C).
Varētu būt +100 celsija grādu, jo cēzijs ir sārmu metāls ar kušanas temperatūru ap +28 grādiem.
P.S. Varētu būt labs POOOK, kad cēzija kamerā trāpītos ūdens. Sīkie uz svētkiem nākotnē varēs spridzināt nevis petardes, bet cēzija kameras...
Cik saprotu, nozīme nav ne kbit, ne KB, bet attēla satveršanā. Pats galvenais ir, lai nepazūd šī attēla daļas - optiskajais buferizācijai, respektīvi, mēs šo attēlu sadalam sava veida pikseļos un otrā galā, katram pikselim piešķiram vieniniekus un nulītes.
Es tikko nonaacu pie gjeniaalas domas! J'askrien patenteet! Meegjinaasu izstaastiit saprotamaa valoodaa: cerams, ka dazi veel atceras, kaa notiek amplituudas vai frekvences modulaacija? Tad luuk, njemam daljinju vai atomu, liekam tam svaarstiities, piemeeram, 1000 000 000 000 reizes sekundee, liidziigi stiigai, moduleejam shiis svaarstiibas ar 0 - 1 , iemaacaam atomam atcereeties, kaada svaarstiibu virkne vinjaa ieprogrammeeta, un atstaajam. Kad vajag nolasiit, dodam preteejo impulsu, daljinja saak svaarstiities, atdod mums sekundee atpakalj 1 000 000 000 000 vai cik gribi baitus! Es tachu esmy gjeenijs!
Stefans Aakjeri vai tad atomu var ieprogrammet lai katra ta nakosa svarstiba butu savadaka neka iepriekseja ?
labs.. zinu ka sagaidisim to datu glabashanas veidu. nu zinu ka es vismaz tiesham sagaidishu. ar kadiem atrumiem viss neiespeejamais iepriesk kas tagad ir iespeejams ir naacis klajaa. tad nu ilgi negaidisim kad kas šāds paraadisies. aa un vel kas.. mes dzivosim muziigi. nu kjermeniski nee. bet intelektuaali. nu mes varesim saglabat domas, juutas skanjas vardus nu visu. kad pariesim uz robotiem tad tos saliks vinjos un dziivosim taalak. es tacu gribu vel sagaidit kaut kadus 1000kodolu procesorsus. savadak jau nav verts dziivot. he.. nee nu par to gaismas glabashans vediu. nu maximums 10 - 15 gadi un tas jau bus iespeejams. padomajat ka vis tas kas tagad ir iespejams agrak pirms nedaudza laika likas neiespejams. nu arii likaas ka nu pec 100 gadiem jau bus. bet paiet gads 2 vai 10 un jau ir. taa kaa. ja speej kaut minimali apstaadinat gaismu nu tas jau ir puse no paveiktaa.
#24 Jamabusi
@ 2007.01.29 17:46 Bozes-Einšteina kondensāts veidojas pie T=-273 grādi Celsija. Fotoni tad it kā pārejot bozonu stāvoklī. Gaismas Ātrums no 297000000 m/s paleeninaajaas liidz 17 m/s. Vai par to ir runa?
Fotons kā daļiņa nevar nest informāciju, ja nu vienīgi loģisko 1/0(ir/nav). Toties ir arī viļņa īpašības - tur gan var salādēt iekšā visu ko! Sākot ar hologrammām, beidzot ar informāciju no nākotnes, kā atklājies dažos eksperimentos. Kas tieši nesa to informāciju?
#25 Džo
@ 2007.05.10 22:15 News
January 23, 2007
How Can a Single Photon Produce a Whole Image?
Short answer: it can't
By JR Minkel
#19 
#21 
"iespējams, tas varētu novest līdz jaunam datu glabāšanas veidam." - Tad tik jāgaida! :)