Mākoņdatošana gan vilina, gan biedē

2014.gada novembrī veiktā ES statistikas aģentūras “Eurostat” pētījuma dati liecina, ka 4 no 10 lieliem uzņēmumiem (39%), kas izmanto mākoņdatošanu, drošības pārkāpumu risku nosauc par galveno faktoru, kas ierobežo mākoņdatošanas pakalpojumu izmantošanu. Savukārt 42% aptaujā piedalījušos uzņēmumu, kas neizmanto mākoņdatošanu, norādīja, ka tiem trūkst informācijas, lai tie izlemtu “pārcelties uz mākoņiem”. Starp šaubām, kuras nosauc uzņēmēji, ir nedrošība par vitāli svarīgu datu atrašanās vietu vai arī iespējamie šķēršļi, kas traucētu sasniegt mākoņos glabājamos datus.

“Jāpiekrīt, ka neviena sistēma nav simtprocentīgi pasargāta un tas attiecas arī uz mākoņdatošanu. Taču, piemēram, maziem uzņēmumiem, kuriem ir ierobežots budžets, mākoņdatošanas izmantošana var tieši uzlabot to datu drošību, jo mākoņu pakalpojumu sniedzēji atvēl daudz vairāk resursu sistēmas aizsardzībai un iespējamu drošības apdraudējumu ātrai un efektīvai novēršanai,” skaidro “Baltimax” produktu vadītājs Deivids Švēgžda.

Tomēr D.Švēgžda atgādina, ka tā nav simtprocentīga drošības garantija. Lai gan dati var būt droši mākonī, saglabājas lokālu manipulāciju ar datiem risks: datus var nepareizi izmantot neautorizēti lietotāji vai paši uzņēmuma darbinieki, neuzmanības dēļ vai tīšām tos izdzēst, veikt neplānotas izmaiņas, tāpēc ir nepieciešams rūpīgi un uzmanīgi pārvaldīt pieeju datiem un rezerves datu kopiju veidošanu.

Drošības eksperti iesaka, parakstot pakalpojumu sniegšanas līgumu ar mākoņdatošanas pakalpojumu sniedzēju, pēc iespējas precīzāk formulēt drošības nosacījumus. Ja uzņēmums izmanto uzticamu programmatūru un pielieto arī citas efektīvas drošības stratēģijas, piemēram, divu faktoru autorizāciju vai datu šifrēšanu – tas viss var tikt saglabāts, izmantojot mākoņpakalpojumus. Uzņēmumi var ņemt talkā drošības auditu, lai pārliecinātos par nepieciešamo drošības nosacījumu ievērošanu.



Pirms pārcelties uz datu glabāšanu mākonī, noteikti jāizvērtē datu vērtība: kādus datus glabāsiet mākonī, kā rīkosieties, ja tos nevarēsiet sasniegt vairākas stundas vai pat dienas. Datiem vajadzētu būt drošiem ne tikai mākonī, bet arī ceļā uz to – visus datus ieteicams šifrēt. Tāpat ir svarīgi izstrādāt arī krīzes vadības scenārijus gadījumiem, ja mākoņu drošības sistēmas tiktu bojātas un ciestu uzņēmuma vai tā zīmola reputācija.

“Ir ļoti svarīgi katram uzņēmumam pārliecināties, vai tas ir gatavs tikt galā ar situāciju datu zaudēšanas gadījumā: vai pietiek esošo resursu, vai būs nepieciešami kādi papildu pasākumi. Jābūt skaidrībai arī par to, kā kontrolējat piekļuvi uzņēmuma datiem, kādas piekļuves tiesības ir ierindas darbiniekiem vai augstāka ranga darbiniekiem,” skaidro D.Švēgžda.

Saskaņā ar “Eurostat” datiem, mākoņdatošana Latvijā visbiežāk tiek izmantota specifiskām uzņēmējdarbības vajadzībām: pagājušajā gadā 58% lielo uzņēmumu mākoņpakalpojumus izmantoja e-pastam un failu glabāšanai elektroniskā formātā. Savukārt 47% izmantoja jau komplicētākus mākoņdatošanas pakalpojumus, kas saistīti ar finanšu un grāmatvedības programmām, 19% - attiecību ar klientiem vadībai (CRM), bet 26% - savu biznesa programmu darbībai.

Saistītie raksti

• Hewlett-Packard aizsāk jaunu mākoņdatošanas ēru
• Panasonic izstrādājis planšetdatoru mākoņdatošanai

Komentāri

#1 Haiduk @ 2015.11.05 17:12

biedēt tevi var tēvs ar siksnu.