Datuve :: Forums :: Arhīvs :: uzdevumu automatu teorija

Datuve

Mana Datuve

Reģistrācija | Noteikumi | Paroles atjaunošana



Forums

Ieskaties


Raksti

Lietotāji online

Lietotāji online: 68

Reģistrētie lietotāji online: 0

Viesi online: 68

Datuve.lv video
Top.LV

uzdevumu automatu teorija

Ievietoja: clumsy @ 2011.12.28 18:25  

Ludzu palidzet ar universitates uzdevumiem , citadi draud nesekmiba.

1)Uzbūvēt transformatoru ar X = {0,1} un Y = {+, = , – }, kurš salīdzina
kārtējo ievadīto ciparu x(t) ar divu tieši pirms tam ievadīto ciparu
summu x(t-2) + x(t-1) un izejā dod + (atbilstoši, = vai – ), ja x(t) ir
lielāks (atbilstoši, vienāds vai mazāks) par x(t-2) + x(t-1) . Tiek
uzskatīts, ka x(-2) = x(-1) = 0.  
Piemērs: vārds   0  1  0  1  0  0  1  1  tiek pārstrādāts par    
  =  +  –  = –  –  +  =

3)Valoda L alfabētā {a,b} sastāv no tiem un tikai tiem vārdiem, kuru
garums ir vismaz 4 un kam otrais burts sakrīt ar priekšpēdējo. Uzrakstīt
atbilstošu regulāro izteiksmi.

4).  Valoda L2.10.8 alfabētā {a, b, c} sastāv no visiem tiem un tikai tiem
vārdiem, kuros burtu c ir precīzi tik, cik burtu a un burtu b kopā.
Ja ar nx(z) apzīmējam burtu x skaitu vārdā z, tad varam pierakstīt:
 L2.10.8 = {z | z ∈ (a ∨ b∨ c)*, na(z) + nb(z) = nc(z)}
Uzpumpēt attiecīgās lemmas.!

2)Uzbūvēt transformatoru ar X = {a, b} un Y = {0,1}, kurš reaģē uz katra
otrā a saņemšanu: ja x(t) = a un pirms tam a ir bijuši ievadīti nepāra
skaitā, tad y(t) = y(t+1) = 1. Visos pārējos gadījumos izejā tiek dota 0.

Komentāri:

#1 Remdens @ 2011.12.29 00:03

Lūk tādu tuftu "pasniedz" augstskolās.
Pasniedzēji no teātriem. Cepures, mēteļus
Tādi pajolēni saņem tūkstošus, bet reāla darba darīt\aji onninē.

#2 clumsy @ 2011.12.29 00:44

mūsu automātu teorijas pasniedzējam ir doktora grāds datorzinātnēs. Mums teica, ka tas ļoti noderēs, varbūt to uzreiz nevar saskatīt.

#3 cthulhu_avake @ 2011.12.29 01:30

kas tas ir vispar pa prieksmetu? matemaatika? tur ir vairak burti nekaa pashi cipari lol :>

#4 ob1 @ 2011.12.29 07:32

Hmm, uzdevumi izskatās sakarīgi (un vienkārši).
Mācīties datorzinātnes augstskolā un nemācīties matemātiku ir stulbi.

P.S. Ķirzak, matemātika operē ar simboliem nevis skaitļiem. :)

#5 Remdens @ 2011.12.29 08:26

Ta bljed tas pajols kas sūdzās pats ir konkrēts mudaks. Tur jau tā problēma. Tādi tizleņi tur sēd un solus deldē, un ne1 nevar pateikt ka negrib to sūdu mācīties. Tizlie jaunieši

#6 Marshal @ 2011.12.29 09:07

Ļauj minēt, studē LU pie Čerāna? Mhhhh....

#7 clumsy @ 2011.12.29 13:46

Tā nav matemātika, matemātikai mums ir divi atsevišķi prieksmeti-algebra un diskrētā matemātika. Šis prieksmets ir automātu teorija, nē pie LU Ikaunieka kunga,

#8 ^L00P @ 2011.12.29 14:40

Un ko tieši Tu gribi no šejieniešiem sagaidīt? Līdzjūtību, ka būsi nesekmīgs? pamēģini uzdot šo pašu jautājumu arī citos humora un izklaides saitos.

#9 clumsy @ 2011.12.29 14:51

Ta jau jāsmējas, šejies visi lieli datorspeci un dirsēji netiek galā ar 1.kursa uzdevumiem.

#10 Marshal @ 2011.12.29 15:01

Kāda velna pēc MUMS būtu jātiek galā ar TAVIEM 1. kursa uzdevumiem, slīmests nolāpītais? Lai pēc tam mums būtu jātērē laiks lasot tādu "studentu", kā Tu, kuri pat nejēdz 1. kursu normāli nolikt CV? Jeb tāpēc, ka tu esi tik jauks un vēlies, lai pēcāk Tev algu maksā par skaistām acīm, kuras Tev visdrīzāk vienalga nav?
Imbecils, būtu sēdējis pie grāmatām un pildījis, ne žvankstējis pa pus pagastu.

#11 clumsy @ 2011.12.29 17:26

Lieta tāda, ka ir tikai pasniedzēja sarakstīties materiāli. Problēma, tāda ka no tiem neko nevar saprast, jo viss sarakstīts tādā stilā kā, acīmredzami, nepārprotami, utt. Piemēram, viena uzdevuma paraugs:

T2.10.1. Ja L ir regulāra valoda, tad eksistē naturāls skaitlis k tāds, ka jebkurš vārds z,  
z ∈ L, |z| ≥ k      (2.10.1)
var tikt sadalīts trīs daļās
z = uvw      (2.10.2)
tā, ka izpildās trīs sekojoši nosacījumi
|v| > 0;       (2.10.3)
|uv| ≤ k;      (2.10.4)
katram i ≥ 0 arī vārds uv
i
w ∈ L.    (2.10.5)
Tātad, pumpēšanas lemma apgalvo, ka jebkurā pietiekoši garā regulāras valodas L
vārdā z var atrast tādu fragmentu v, ka “uzpumpējot” z ar v (pierakstot pēc kārtas šo
fragmentu patvaļīgu skaitu reižu) vienmēr atkal dabūjam vārdu no L. Tas nozīmē, ka regulārā  valodā katrs pietiekoši garš vārds “velk” sev līdzi bezgalīgi daudzus citus no tā atvasinātus
vārdus.

#12 ^L00P @ 2011.12.29 17:48

Iemācies internetu! :D

#13 clumsy @ 2012.01.01 22:25

Remdens rakstīja:

Lūk tādu tuftu "pasniedz" augstskolās.
Pasniedzēji no teātriem. Cepures, mēteļus
Tādi pajolēni saņem tūkstošus, bet reāla darba darīt\aji onninē.

Pamato, kāpēc tā ir tufta, ja nē tukši nemuldi!

#14 albertino @ 2012.01.01 23:55

kur šito datoros izmanto?

#15 ob1 @ 2012.01.02 08:21

Es izmantoju

#16 albertino @ 2012.01.03 02:16

ja!!? kur? davai pamato!

#17 ob1 @ 2012.01.03 08:52

1) Datu kompresija. Lai saspiestu datus, ir jāizveido valoda un apstrādes automāts.
2) Datubāzes. Pie sarežģītām datu struktūrām ir jāizveido valoda kā datus ierakstīt datubāzē.
3) Sarežģītas ekrānu formas. Kad uz formas ir daudzas savstarpēji saistītas kontroles, tad ir jāizveido automāts (vai automāti), kas vada aprēķinus un refresh. Es strādāju kopā ar talantīgu programmētāju, kurš nemācījās automātu teoriju, un pie sarežģītām formām viņš sataisa sviestu...

#18 Remdens @ 2012.01.03 11:23

Datu kompresija? maz viņu jau ir? Vjag velvienu piderasu studentu kurš taisa savu zipu?

#19 albertino @ 2012.01.03 14:10

1) Remdens jau izteicās. un diezvai mācot šo pirmā kursā, ka tikko studentelis ir iznācis no slaistīšanās skolā, kaut ko vins iemacisies no tevis mineta darit.
2)Vai tad databazu veidosanai trukst pietiekami gudru programmu?

#20 kasis @ 2012.01.03 17:01

Arī es esmu šo priekšmetu savulaik apguvis pie Ikaunieka. Nebija nekādu problēmu, ja lekcijas apmeklēja, domāja līdzi un nedaudz arī pierakstīja. Ceru, ka nesekmība nāks par labu turpmākajā attieksmes un vērtību veidošanā.
Programmēšanas valodu zināšanas bez loģiskās domāšanas (ko, cita starpā, veicina šis priekšmets) ir mazvērtīgas. Neuzskatu, ka kāds varētu godīgi apgalvot, ka loģikā viņš ir sasniedzis "griestus".