Kārtejā teorētiskā huiņa kas nekad dzīvē nenoderēs. Kamēr paši neprotestēsiet - varēsiet pisties ar to. Un jūsu bērni ar ar to pisīsies.
Reāli tas skolotājs/pasniedzējs noteikti ir pēdejais daunis un neprot pat spuldzīti ieskrūvēt. Lādiņu rēķinātaji...

Klausiet #1 un kļūsiet tādi paši "ģēniji" kā viņš!
...cik tizlam ir jābūt, lai nespētu aprēķināt fizikas uzdevumu, ja blakus mētājas mācību grāmata un google.

Savā ziņā taisnība ir, bet - matemātika palīdz domāt, ne jau noder tas, ka zinām cik ir kaut kāds kosinusa lielums kaut kādiem grādiem. Šeit - tas pats, un, mazliet pat tuvāk tēmai "dzīve".

pietiek buut rupjiem, bet palidzeesim, ka nekaa shii ir musu nakamaa paaudze..

nu macbeton raadi ko maaki, shi ir tava iespeja paspiideet un pieradit savas paargudraas speejas :>

hakeris siikais blja..

Latviešu valodā vārdus parasti raksta ar mazo burtu.

www.fizika.lv,
mazliet jāsamaksā būs un aleksandrs palīdzēs.

Šie uzdevumi nav domāti Tevis čakarēšanai, bet gan lai Tu spētu sakarīgi domāt, un risināt problēmas.
"Kārtejā teorētiskā huiņa kas nekad dzīvē nenoderēs. Kamēr paši neprotestēsiet - varēsiet pisties ar to. Un jūsu bērni ar ar to pisīsies."Betona filozofija.Redzamās sekas ir ierobežota smadzeņu darbība, kura apgrūtināta bez stiprinātā alus palīdzības

Tie, kuri nesaprot, kam tas ir domaats, iesaku aiziet iesmeereet ziepes pakaljaa, dziivee noderees. UZ skolu jums toch nav jaaiet. Jeegas no taas nekaadas.

azbests
Tev +1000 un vēl, gribi

Kāda skola,kāda fizika,reāli veči dzer alu un ar ramu uzkož vienlaicīgi turot rokās katodu un pie pipeles piesien anodu.

Tajā pirmajā uzdevumā ir  vienkārši.
Tev ir dots grafiks, kurā attēlots 3 kondensatoru raksturlielumi. Uz x ass ir spriegums (voltos), bet uz y ass lādiņa lielums (kulonos).

Lādiņa lielums vienkārši ir elektronu daudzums. 1 Kulons ir 6 241 509 650 000 000 000 elektronu, jeb saīsinātā pierakstā 6.12 x 10^18, tātad no grafika tu jau vari nolasīt, pie cik voltiem, cik daudz elektronu būs kondensatorā. Lādiņa lielumu apzīmē ar burtu Q.

Uz otras ass spriegums, savukārt, ir potenciālu starpība, jeb vienkāršos vārdos - cik daudz vienam objektam ir elektronu vairāk kā otram objektam. Kondensatorā tie "objekti" ir divas plāksnes, un vienai plāksnei ir vairāk elektronu, kā otrai plāksnei, tāpēc arī rodās potenciālu starpība. Un to starpību tad arī sauc par spriegumu, kuru mēra voltos. Spriegumu apzīmē ar V.

Tavs uzdevums ir relatīvi vienkāršs. Tev lūdz aprēķināt kondensatoru, kapacitāti jeb ietilpību. Jo lielāks kondensators, jo lielāka ietilpība. Kapacitāti mēra farados un to aprēķina kulonus dalot ar voltiem. C = Q/V . Un no formulas jau var apmēram intuitīvi saprast, kas ir kondensatora kapacitāte. Iedomājies tev ir paliels kondensators teiksim 2 centimetri. Tu viņu uzlādē pieliekot pie strāvas avota un vienam no klājumiem tādejādi ir krietni vairāk elektronu kā otram. Tagad, ja tīri teorētiski iedomājās, ka tu varētu to kondensatoru samazināt nepazaudējot elektronus tur iekšā, tad, kas notiek... klājumu izmēri samazinās, un līdz ar to volti palielinās. Q palika tāds pats, V palielinājās, un kopumā sanāk, ka Kapacitāte C samazinājās. Nu tātad, ja tev ir vairāki vienāda tipa kondensatori, tad tam, kurš ir lielāks, kapacitāte arī būs lielāka.

Uzdevumā vienīgā "grūtā" lieta ir tas, ka tev ir jāpārveido grafikā dotās mērvienības, jo grafikā tev ir dots ka viena vienība uz X ass ir 100 Volti, un viena iedaļa uz Y ass ir 10^-6 kuloni.

Principā, tas ko tev prasa, par piemēru ņemot otro kondensatoru ir kaut kas tāds
Brīvi izvēlies vienu punktu no grafika. Es izvēlējos kur uz X ass ir 10, bet uz y ass ir 20.
II) Q = 20 * 10^-6 C / 10 * 100 V = 2000 * 10^-8 C / 1000 V = 2 * 10^-8 C/V = 2 * 10^-8 F

Pārējiem pēc līdzīga principa.

Un ko es teic?!