un ko tu gribi?
tas ir braakjeets amd meesls ar vienu nestraadaajosju kodolu.

protams, 9,6 ghz arii ieper. dato.lv darbonjiem arii smadzenes braakjeetas...

tiesi to arī gribeju uzzinaat  :) Paldies cthulhu_awake ! aizdomas bija par to ko Tu tiko mineeji

patiesībā nav jau tā ka tas ceturtais kodols ir pilnīgā dirsā. kaukādā konkrētā testā minimāla novirze no normas, ko ikdienā neviens nemaz nejūt.
mēdz darīt tā ka pērk 3 galvaino un plati ar "unlocku" (890tais čips laikam) un tad lieto visus 4 kodolus - ķipa lētāk sanāk.
ir jau arī sērijas no x2 kam patiesībā ir 4 galvas. tad finansiālais ieguvums vēl lielāks.

tiesa gan, sev tādu nepirktu. nav jau tie AMD tik šausmīgi dārgi lai nepaņemtu tādu x4 vai x6 kas ir izgājis VISUS testus. un ja tomēr liekas dārgi - paskaties intel x6 cenu :)

jā.. un procesora takts frekvenci sarēķināt saskaitot kopā visu kodolu frekvences spēj tikai īpaši apdāvināti lohi. un veikals kurā strādā lohi nav manā bookmark sarakstā.

Manai A4 1,9TDi: 135 Hp x 4 cilindri = 540 Hp!!!. O kas par jaudu, izrādās...

#4: Labāks piemērs ir ar veļukiem, 24 ātrumi (3x8) :) Teorētiski tas tā ir, tāpat kā sareizināt Hz ar kodolu skaitu.

m

karuuzo rakstīja:

#4: Labāks piemērs ir ar veļukiem, 24 ātrumi (3x8) :) Teorētiski tas tā ir, tāpat kā sareizināt Hz ar kodolu skaitu.

m

#5, Tur nu Tu galīgi iebrauci auzās. Velosipēdam tieši tā arī sanāk - ja ir 3 zobrati priekšā un 8 zobrati aizmugurē, tad iespējami 24 dažādi ātrumi (pārnesumi). Protams, nav rekomendēts izmantot tādus kā kreisais priekšā pret labo aizmugurē, vai otrādi un tiem tuvas (Katram modelim precīzi tiek norādīts lietošanas instrukcijā kādi tieši.), jo tiek pārslogota ķēde un citas detaļas, kas ātri var iziet no ierindas..
Citā plauktiņā jāliek modernākie profesionāļu darbarīki (vismaz šosejas velosipēdi, kam priekšā ir 2 zobrati), kas ir spējīgi izturēt arī ilgštošu braukšanu ar nerekomendētajiem pārnesumiem.

Pro veļiem jau mēz ķēdi mainīt pēc katrām sacīkstēm ari.

#6: Kur ta es iebraucu auzās? Ja man ir 3 kodoli, kas strādā ar 3,2GHz, tad palaižot 3 procesus, kas 100% noslogo katru kodolu, rezultātā iegūstam summāro jaudu 9,6GHz. Tas pats, kas braukt ar veļuku ātrumos 1/8 vai 3/1. Teorētiski iespējams :)

Nu bet autiņam reizināt jaudu ar virzuļu skaitu gan nav īsti korekti ;)

m

karuuzo rakstīja:

#6: Kur ta es iebraucu auzās? Ja man ir 3 kodoli, kas strādā ar 3,2GHz, tad palaižot 3 procesus, kas 100% noslogo katru kodolu, rezultātā iegūstam summāro jaudu 9,6GHz.
m

muahahahahahahahahah
visu laiku domaaju, ka karuzo ir sapraatiigs...
ne visiem lemts jaudu gigahercos meeriit...
psc.
tas ir lipiigi?

#7
jebkura kjeede, pirms normaaliem machiem, tiek piebraukta, lai piestraadaajas pie zobratiem, nevis uzkniedeeta svaiga.
Sacensiibaam kjeedes vairaak par 500-1000km neizmanto, atkariibaa no svariiguma un citiem FAKtoriem, bet taa, ikdienas vellapeedam Daugavpils razjotaas eksporta jkeedes pa dubljiem un saali liidz 5000 vilka, bet tad jau arii noeeda zobratiem augshas, jo solis vairs nebija ne tuvu 12.7mm
Finaalaa saaka aizmugureejiem zobratiem lauzt zobus, jo aiz zoba gala turoties zobrata zobam paarslodze (liels plecs) sanaak.
P.S. Besii aaraa tie shnjirk-shnjirk brauceeji, kas nevar kjeedes saelljot, taa vien zaabaks niez iespert pa peecpusi. Braukt ar taadu sausu kjeedi ir ieveerojami gruutaak.

pagājis jau pusotrs gads un vel atrodas cilvēks kas nav iebraucis procesoru kodolu un Hz atiecībā.
Starpcitu tas piemēr ar motora cilindriem ir kāreiz lieku 10 par viņu. :)

Paskadroju tiem kas vel to nezin
Tie MHz procesoram ir jau tā jauda cik viņš ātri strādās un tās ir vienalga vai viņam ir 1x,2x,3x,4x,,6x,8x,...1000x. kodolu frekvence no tā nemainān bet mainās vienā reizē veicamo darbu skaits ta ir veiktspēja

Velviens piemērs mājās stāv pastiprinātājs ar 1000w tas ir vienalga cik viņam izeju 2 vai 4 vai 10 viņam kopējā jauda paliks 1000w un viss ja viņam būs 2 izejas tad rakstīs 2x500w ja 4 tad 4x250w utt.

Arī spilkts piemērs ir ar motoru un 4 cilindriem ja tam motoram ir 160Hp tad uz vienu cilindru ir 40Hp tas tā bez visiem zudumiem utt

tā arī ir ar procesoru nu var jau arī rakstīt ta x4 procesors ar 3.2GHz nu tad būs 4x800MHz ja tas tevi apmierina tad viena kodola ātrums ir 800MHz un nekādi savādāk! Un nav te nekādu mistisko 9.0GHz, 16.0GHz, utt. tak vajadzētu vienreiz pielekt.

veel reiz stulbajiem - procesora jaudu nemeera hercos!1!
taa ir taktsfrekvence, jab cik operaaciju tas ir speejiigs izpildiit vienaa sekundee.
savukaart jaudu meera vatos veeljoprojaam, mhhhh

Atons rakstīja:

tā arī ir ar procesoru nu var jau arī rakstīt ta x4 procesors ar 3.2GHz nu tad būs 4x800MHz ja tas tevi apmierina tad viena kodola ātrums ir 800MHz un nekādi savādāk! Un nav te nekādu mistisko 9.0GHz, 16.0GHz, utt. tak vajadzētu vienreiz pielekt.

arii dedzini, ibio.
kaa cilveekiem patiik ar paarlieciibu glupiibas klaastiit :>

Antūn tu apgalvo ka 4x kodolu 2 ghz procesor ir spējīgs sekundā apstrādāt tieši tikpat daydz informāciju cik 2ghz celka!?

Atons rakstīja:

Velviens piemērs mājās stāv pastiprinātājs ar 1000w tas ir vienalga cik viņam izeju 2 vai 4 vai 10 viņam kopējā jauda paliks 1000w un viss ja viņam būs 2 izejas tad rakstīs 2x500w ja 4 tad 4x250w utt.

Nepareizi, ja salīdzina ar cpu, tad uz izejām būtu jāraksta 2x1000W, jo tie ir divi atsevišķi cpu kodoli, kas katrs darbojas ar vienādu jaudu.

Es došu citu piemēru. Man ir gaļas mašīna, kas griežas ar noteiktu ātrumu un samaļ noteiktu daudzumu gaļas vienā laika posmā. Es salieku kopā 10 gaļas m. Kas notiek? Griešanās ātrums nemainās, bet gatavo produkciju varu iegūt 10x vairāk jeb tikpat, cik viena g.m. ar 10x lielāku ātrumu. Tai pat laikā, ja man ir jāapstrādā pavisam mazs gaļas gabaliņš, tad droši vien 10x ātrākā mašīna to apstrādātu ātrāk, ja vien es neizdomātu, kā visu līdz pēdējam sadalīt vairākos sīkos gabaliņos vienlaikus. Ar cpu tik vienkārši protams nav, bet doma ir saprotama.

Velviens piemērs mājās stāv pastiprinātājs ar 1000w tas ir vienalga cik viņam izeju 2 vai 4 vai 10 viņam kopējā jauda paliks 1000w un viss ja viņam būs 2 izejas tad rakstīs 2x500w ja 4 tad 4x250w utt.

Paskaidrosi, kāds šim sakars ar konkrēto tēmu?:D
Tātad , pēc ši tava teksta nezinoš cilvēks varētu nospriest ka viņa Phenom II X4 2,8Ghz katra kodola taktsfrekvence ir 700Mhz ? FaiL`s

Un sjitas tikpat labs , ja nelabāks-

tā arī ir ar procesoru nu var jau arī rakstīt ta x4 procesors ar 3.2GHz nu tad būs 4x800MHz ja tas tevi apmierina tad viena kodola ātrums ir 800MHz un nekādi savādāk! Un nav te nekādu mistisko 9.0GHz, 16.0GHz, utt. tak vajadzētu vienreiz pielekt.

Kā patīk citiem uzdirst , bet nesanāk..kautkā pats apd*** ;)

Ja ir rakstīts Amd Athlon II X4  3,2Ghz , tas nozīmē ka ir 4 kodoli , un katram t-frekvence ir 3,2Ghz ..

c_a, es arī tevi uzskatīju par gudru cilvēku ;) Vienā brīdī mani noliec, nākamajā jau pasaki to pašu, par ko mani noliku. Atgādināšu:

taa ir taktsfrekvence, jab cik operaaciju tas ir speejiigs izpildiit vienaa sekundee

tu vispār zini, kas ir jauda? Tā nav kaut kāds mistisks wats, kas liek motoriem griezties un dot pa nagiem, bet gan darbību skaits laika vienībā, vai, pārfrizējot tevi, operāciju skaits sekundē. Protams, to nevar salīdzināt ar elektrisko jaudu vai iekšdedzes dzinēja jaudu, bet tā ir procesora jauda. Protams, procesors, pildot savu darbu, patērē elektrību, tāpēc pročiem tiek arī norādīta elektriskā jauda.

Nu par tiem, kas nezin, ko nozīmē vairāki kodoli, labāk nerunāsim. Pat Pentium HT sasummējot imitēto procesoru jaudu kopā iegūsim lielāku jaudu, kā no tā paša procesora vienkodola režīmā. Citādi jau tam nebūtu jēgas.

m

Vispār rēcīgi, kādus tik piemērus te katrs neizdomā, riteņi, gaļas mašīnas, pastūži... KĀ TAD GALU GALĀ IR PATIESĪBĀ? ZB jau lasīt piemērus no sadzīves! :D

ko var pērties ar tiem kodoliem :D

#18 Patiesību vieglāk ilustrēt ar piemēriem iz sadzīves, bet rēcīgi jau tas ir, piekrītu, īpaši tādā portālā kā šis.

Piedod, bet tavs komentārs izskatās pēc spama un netiks pievienots!

Tavs komentārs bija: baigi off topic

karuzo, izgulies, ja?
jaudas meeriitaajs, mhhhh
procesora galvenais kriteerijs, ko tu te meegjini gigahercos meeriit ir performance.
taa savukaart ir atkariiga ne tikai no takts frekvences, bet arii no instrukciju kopuma, aplikaacijas speejas izmantot resursus, procesora kesjiem, galu galaa no procesora arhitektuuras...
davai nebrauc auzaas veel dziljaak, ja?

kaut kaads arm 1,5ghz procis lupataas sasitiis 3ghz pentjuku, ar piebildi, ja softs buus arm instrukcijaam... taa luuk, daargais ciceron :>

#18: Katrs kodols strādā neatkarīgi, bet izmanto kopējus resursus. Vairāk kodoli ir labi līdz brīdim, kad kodoli ilgāk laika patērē gaidot resursus, kā strādājot. Videokartēm jau sen kodoli (processing units) mērāmi simtos, bet tas ir tāpēc, ka tie ir ļoti primitīvi un resursu sadale stingri definēta, tiem nav jāgaida uz tādām bremzēm, kā tīkls, datu nesēji (HDD, USB), utt.
Pats svarīgākais jautājums, vai drīkst kodolu frekvenci reizināt ar kodolu skaitu - es saku, ka jā, bet jāsaprot, ko tas nozīmē. Rezultātā iegūstam procesora jaudas indeksu, nevis takts frekvenci, un to var izmantot, lai salīdzinātu procesorus, nevis, lai mērītu procesora ātrumu (lai vai kas tas ir :).

Patiesība kā vienmēr ir kaut kur pa vidu. Vislabāk vairākkodolu procesoru salīdzināt ar velosipēdu, saucamo tandēmu, uz kura var mīties divi vai vairāk cilvēki. 2x tandēmu mēs iegūstam 2x lielāku jaudu, bet nevar teikt, ka 2x tandēms brauks 2x ātrāk, kā 1x veļuks. Lab, pie šī salīdzinājuma es šodien beidzu ;)

m

:D es ari gandrīz beidzu, tandēmi ir kruta.

a man ir DONGs

Tādu jēdzienu kā effective clock rate esat dzirdējuši :] ? Es šeit neaizstāvu tos muļķu pļāvējus (lasīt:dato), bet tīri torētiski procesora veiktspēju var mērīt arī šādi. Rāmju pasaulē jau sen tā dara - teiksim "ddr3 1600MHz" ir modulis ar IO kloku 800MHz. Tiesa, pie rāmjiem efektīvais klokreits ir "efektīvāks", par cik ir stingri zināms, ka 1ā taktī tiks veiktas 2 io operācijas. Svukārt cpu gadījumā nav izslēgts, ka kādā taktī kore X gaidīs uz resursu, ko pagrābusi kore Y.

Reizināšana vienkārši veiktspēja=[taktsfrekvence x kodolu skaits] varētu darboties 2kodolniekos tuvu tam. Tālāk jau vairs tā nesanāks gan un veiktspēja nebūs ne tuvu pēc tādas aprēķinu metodes.
Nu būs tie 6 kodoli, ko nu, domā tāpēc datora veiktspēja būs 6x lielāka? Muļķibas!
Procesors ir tikai mašīnkodu instrukciju izpildītājs ar reģistriem, kur dažādas instrukcijas izpildās izmantojot vienu vai vairākas procesora(šoreiz kodola) taktis, kešu, kur pieglabā veikto tālākām darbībām(adresācija, dati, iespējams kādi flagi).
Es protams kad tam urbos cauri, procesori nebija vairākkodolu, taču lai pārkačātu no vienas ierīces uz citu(no RAM uz HDD piemēram), darbojas tādi parametri kā šinas platums un frekvence. Tur jēga no daudzāk kodoliem, kā var iesaistīt nav nekāda. Tā kā reizināt tā veiktspēju nav galīgi vietā.

c_a, pats izgulējies?

performance
Datortermini: informatics  veiktspēja

Kas ir veiktspēja? Darbs laika vienībā. Kas ir darbs laika vienībā? Jauda.
Tas, ka nevar salīdzināt 30. gadu 12 cilindru 10 litru motoru ar šodienas formulu 12 cilindru 3l bīdeļiem, skaidrs. Salīdzināt, protams, var, bet ne jau ar tik plakanu skatu. Protams, procesoriem ir arī veiktspējas indekss (MIPS), ar kuru tad reāli var salīdzināt jebkurus divus procesorus, bet tas nav priekš mazattīstītiem. Bet userim vulgaris lai paliek GHz, ar ko raustīt gailīšus ;)

m

PS. #27: Ja runājam par CPU veiktspēju, tad var, ja par datora, tad tā ir tikai viena no datora sastāvdaļām un, protams, nenosaka visu veiktspēju, bet nevar noliegt, ka, zinot CPU, var daudz pateikt par datora kopējo veiktspēju, jo CPU ir galvenais kompja griezējs.

Pēc šīs diskusijas analoģiski sanāk, ka, ja monitoram būs divas ieejas, tad matricas izmērs no 22'' palielināsies uz 44''. :D Ko jūs visi lietojat? Es arī gribu! :D

#29: šaurām pierītēm jā :P Tiem, kam platākas pierītes, sanāk, ja man ir 2 ieejas, tad es pa diviem vadiem varu nosūtīt 2x vairāk infas, kas man ļauj 44" monitoru darbināt ar 2x lielāku izšķirtspēju.

m

es nezinu ko jus lietojat, bet izskatas baigi labs

Nav tas labākais piemērs. Bet kopsavilkums tāds, Ghz-us kodoliem kopā neskaitīt; jo vairāk kodoli, jo lielāka veiktspēja. Par cik lielāka un vai var salīdzināt dazādas frekvences, tas atkal ir cits jautājums. Ar to arī varam diskusiju beigt :)

sho energjiju, ko pateereejaat buttonus masseejot, vareejaat izlietot ceelaakiem meerkjiem (piem. naakt talkaa man malku paskaldiit). I 3 beernu maaminjai buutu silti, i paskaldiitu pagali vairaakos kodolos, paskatiitos, vai siltums rodas vairaak, vai nee... :)

Uzjautrinājāt gan, "krutie datorspeci"!
To lielumu,par ko te strīdaties,sauc par procesora taktsfrekvenci.Mēra megahercos (MHz)=viens MHz,viens miljons taktis,herci vai "tikšķi" vienā sekundē.
Speciāla mikroshēma,kuru sauc par taktētāju,izstrādā takts impulsus,kuri vada procesora darbu.Jo augstāka taktsfrekvence,jo ātrāk darbojas procesors.
Tomēr salīdzināt veiktspēju pēc taktsfrekvences var tikai vienāda tipa procesoriem.
Dažādu tipu un dažādu ražotāju bet vienādas taktsfrekvences procesoriem būs dažāda veiktspēja.
Sevišķi "zinošajiem" arī es ielikšu salīdzinājumu,var būt būs vieglāk saprast.Ja kādā mašīnā darbojas četri elektromotori katrs ar 1000 apg./min. ,tad NEVAR teikt,ka mašīna darbojas ar 4000 apg./min.!
Tā pat ir procesoram.Ja tam katrs kodols darbojas ar 3,0GHz takts frekvenci,tad arī  procesora takts frekvence būs 3,0GHz.