privaatuma aizskarshana.
darba liigumaa jaabuut attieciigam punktam par video/audio ierakstu veikshanu darbinieka kabinetaa, VAI publiskam pazinjojumam par to, ka sarunas tiek ierakstiitas, labi redzamaa vietaa, piemeeram, uz kabineta durviim.
Preteejaa gadiijumaa - kriminaalprocess, kaa jau teicu, par privaatuma aizskarshanu...
Veel jo vairaak, ja ar konkreetu meerkji, kaa vainu pastiprinosh liidzeklis var tik piemeerots darba deveejam ljoti iespaidiigs sods, un moraalaa kompensaacija darbiniekam.
Mazliet savaadaak ir ar telefonsarunaam - tur tiesisku pamatojumu sarunu noklausiishanaas lietaa darba vietas ietvaros var atrast ljoti eleganti.

Ei, nu ei, darba vieta taču nav privātpersona. Ja privātpersona ļaunprātīgi izmanto darbavietu, lai noklausītos citas privātpersonas sarunas, kur te sakars tam uzņēmumam? Un ja tiek izmantota uzņēmuma telefonstruktūra, abiem darbiniekiem esot tiesībām visu klausīties (pēc darba līguma), izmantojot telefonu tam paredzetājiem mērķiem (darbam), tad nekādu pārkāpumu te vispār nav. Privātpersonas pārkāpj darba līgumu, izmantojot telefonu privātām vajadzībām - līdz ar to nekādu pārkāpumu nav, jo telefonu var izmantot tikai darba vajadzībām. Kapiš?

p.s. Bet nu, neesmu nekāds speciālists šajā lietā.

Ko muldam?
Autoram varu ieteikt apciemot jebkuru juristu...
Darba vieta nav privaatpersona, tieshi taapat, kaa uznjeemuma (lietoshu shaadu terminu) vadiitaajs. Tachu, shajai personai ir jaaatbild par uznjeemumaa notiekosho pilnaa apmeeraa. Taapeec sankcijas pret vinju.
Otrkaart, likums nosaka, ka ieprieksh nebriidinot, slepus (liekam uz to uzsvaru, protams, jaaskataas peec faktiem) noveerot/izspiegot/noklausiities savu darbinieku nedriikst.
Pieraadiijumam elementaari - jebkuraa offisaa, kuraa tiek filmeets ir jaabuut cedelei uz durviim "notiek videofilmeeshana" vai liidziigam briidinaajumam, un, tas nav domaats vienpuseeji - tikai apmekleetaajiem.
Kaa arii - likums nosaka, ka par shaadaam aktivitaateem darbinieks jaabriidina.
Kaut vai policijaa, aatrajos vai pat MS, Bankaas un citaas vietaas, kur pa taalruni apkalpo klientus - darba liigumaa ir ieraksts par to, ka telefonsarunas var tikt ierakstiitas. Standartizeetos liigumos shaada ieraksta vienkaarshi nav.
To, vai telefons ir vai nav izmantots darba vajadziibaam analizee apskatot telefona reekjinaa noraadiitos izsauktos telefona numurus.
Ceru, atbildeeju gana skaidri, un jaa - es esmu mazliet saistiits ar jurisprudenci.

Ja es darbā onanēju pie kafijas aparāta un šļācu krūzītēs tad likumu pārkāpj tie kas mani izmet no darba par to? :D

Lamermurgs rakstīja:

es darbā onanēju pie kafijas aparāta

Ģēnijs! :D

Te laikam komentētāji nepareizi salika uzsvarus:

Cik legāli ir tas ka kāds  darbinieks darbavietā pastāvīgi slepus ieraksta kolēģu sarunas?

Tātad, pirmkārt, vai šis darbinieks to dara atbilstoši saviem darba pienākumiem? Ja jā, tad #3. Ja nē, tad tas ir konkrētā darbinieka pārkāpums un var tikt izskatīts uzņēmuma līmenī vai nodots izskatīšanai tiesvedības iestādēm. Tālāk jau sākās spēle, cik ļoti viņš tevi apbižoja. Ja vēl var pierādīt, ka tas ir darīts ļaunprātīgi, lai izmantotu to savtīgiem vai citādiem nekrietniem nolūkiem, tad jau var pavilkt uz kriminālo. Ja to dara priekšnieks, lai "izspiegotu" savus padotos, viņam un uzņēmumam var riktīgus sūdus sataisīt.

m

PS. Daži te neatšķir privātumu no privātā īpašuma. Uzņēmums ir privāts (vai valsts) īpašums, kas nepieder darbiniekiem, no tā izriet, ka arī telefons nepieder darbiniekiem (pieņemot, ka tiek ierakstītas telefonsarunas, ko, starp citu, autors neminēja). Bet darbiniekam ir tiesības uz privātumu. Ja viņam ir atļauts lietot darba tālruni privātām sarunām, tad uzņēmumam nav tiesības šīs sarunas noklausīties, izņemot, ja tas ir paredzēts līgumā (piem., 1188). Ja nav atļauts, tad tik un tā nedrīkst ierakstīt darbinieka privātās sarunas bez brīdināšanas. Tu drīksti viņu pieķer pie rokas vai analizēt sarunu izdrukas, bet nedrīksti noklausīties/ierakstīt sarunu, jo tas aizskar darbinieka privātumu. Beigās, ja arī izrādās, ka viņš ir tirgojis uzņēmuma noslēpumus, arī tad, iesniedzot šos pierādījumus tiesā, darbinieks var iesniegt pretprasību par privāto sarunu noklausīšanos. Ar to manas zināšanas aprobežojas :)

PPS. Knight, tu tik tiešām "nedaudz" esi saistīts ar jurisprudenci? Jo juristam būtu jāizšķir termini "nevar" un "nedrīkst" ;) Likumā nedrīkstētu būt rakstīts "nevar" :P

Ja es darbā onanēju pie kafijas aparāta un šļācu krūzītēs tad likumu pārkāpj tie kas mani izmet no darba par to? :D

Nekur jau nav teikts, ka izmetot Tevi no darba arii darba deveejs nebuus paarkaapis savas tiesiibas. Biezhi vainojamas ir abas puses, taadeelj jau arii daudzas lietas liidz tiesai nemaz nenonaak, jo iniciatiiva nav no abaam puseem - katrs "suns" jau zin ko eedis. Piemeers gan interesants.
..
karuuzo - patiesiibaa jau neko jaunu nepateici, par telefonsarunaam jau tiku teicis.
Tomeer vienu dalju atkaartoshu veelreiz - darba deveejam NAV tiesiibu (respektiivi - peec likumaa noteiktaas kaartiibas vinjsh nedriikst) veikt slepenu zvanu noklausiishanos, lai kontroleetu un izskaustu privaatsarunas. Tam domaata reekjinu analiize, sadaljaa par izsauktajiem numuriem.

Visbeidzot - secinaajums ir gauzhi vienkaarsh - konkreeti man ir paaraak maz informaacijas, taapeec speele notiek virspuseeji. Ja staastiisi konkreetaak, iespeejams, buus konkreetaaki padomi.

Kas attiecas uz sestaa peedeejo teikumu, tad neuzskatu, ka terminologjiju esmu ieveerojis nepareizu, tiesa, ljoti uzmaniigi savus ierakstus nepaarlasiiju, nerakstiiju un neko tamliidziigu nepamaniiju.
Var jau buut, ka aatrumaa uzrakstiiju terminologjiski "ne taa", jo man bija svariigi "pasniegt" ideju. Paareejo lai par attieciigu naudinju kaarto attieciigi cilveeki.

#7: Tā drīzāk bija vispārēja piezīme, jo cilvēki ļoti bieži jauc "nevar" ar "nedrīkst". Nevar sev iekost rokas elkonī, bet darīt to drīkst, toties nedrīkst pārsniegt ātrumu, uz ko nevarētu attiecināt terminu "nevar". Var un kā vēl :D

m

#8. jaa, tieshi taapat kaa "pa" un "par", arii "pastaaviigs" un "patstaaviigs", BET prichom te es?

Paldies par paskaidrojumiem, bet nedaudz precizēšu situāciju. Lieta tāda ka  tas kolēģis ierakst citu kolēģu sarunas uz sava priivātā telefona izmantojot diktafona funkciju. Un visdrīzāk šo info izmantos savam labumam. telefonsarunas netiek ierakstītas. Tas kolēģis ieraksta jebkuru sarunu kabinetā starp kolēgiem.  respektīvi ja tu pateiksi ka kads ir muļķis tad tas kas ieraksta sarunas, tad ari izmantos savā labā.

Ja vari pierādīt, ka viņš tiešām sarunas ieraksta droši vien vari vērsties pie juristiem un noskaidrot ko šādā gadījumā var darīt. Ja pierādīt nevari, tad vienkārši viņa klātbūtnē neko lieku nerunā.

Sorry, bet ja es uz sava galda turu ieslēgtu savu diktofonu - par to nevienam nekādas daļas.  Cita lieta, ja šie ieraksti tiek kaut kur ļaunprātīgi izmantoti.
Nu nevajag, visiem dzirdot, apspriest pagājušās nakts piedzīvojumus ar priekšnieka sievu, vai šņabja veikala aplaupīšanas plānus :D.

atbildot uz #10...
koleegjim ir visas tiesiibas tureet iesleegtu privaato diktofonu, peec likuma - par to briidinot (atcereesimies, ka pieraadiit mutiska briidinaajuma buushanu/nebuushanu nebuus iespeejams absoluuti logjisku iemeslu deelj).
tachu - jautaajums, ko ar shiem ierakstiem var iesaakt?
reāli un kā vienīgais pierādījums tiesaa tie neder (gluzhi taapat kaa digitaalo fotokameru uznjemtie atteeli - prasiiba pret filminjas ierakstiem).
cita lieta, ja to izmanto, nododot informāciju tālāk "pa ķēdīti" starp cilvēkiem.
Ja vari pieraadiit, ka shii ir "informaacijas ieguushana ar meerkji celt neslavu", vari suudzeeties tiesaa. Ja ne - patiesiibaa nekaa aarkaarteeja tur nav.
Tad nu te mēs varam runāt tikai par ētiku, nevis likumu.

nu tur jau tā lieta ka  tur ož par "informaacijas ieguushana ar meerkji celt neslavu"

Nu, kad tā neslava tiks celta, tad arī varēsi sūdzēties. Tu taču nevari celt pretenzijas par to, ko kāds, tavuprāt, ir tikai nodomājis darīt.

Skatoties no manas pieejas, tam cilvēkam nav tiesību ierakstīt audio, video materiālu, jo, pirmkārt, darbavieta ir privātīpašums (darbadevēja), kurā darbiniekam ir jāpilda savi tiešie pienakumi (pēc līguma) - jastrādā, nevis jānodarbojas ar tādām blakuslietām. Otrkārt, katram ir visas tiesības ierakstīt audio vai video publiskā telpā. Darbavieta nav publiska telpa, bet gan privatīpašums, tāpēc, piemēram, veikalos ir aizliegts filmēt u.t.t., jo noteikumus uzstāda veikals. Tev, autor, domajams pietiktu ar rakstisku sūdzību darbadevējam, lai to citu vnk atlaistu.

Iespējams klasificēt kā spiegošanu konkurentu labā.:P

Un Tu esi drošs, ka viņš to nedara priekšnieka uzdevumā? Varbūt tieši Tev palūgs uzrakstīt atlūgumu.

#16. absoluutas muljkjiibas.
nezinu, vai esi saistiits ar juridiskaam lietaam, bet likumos nav nekaa no Tevis mineetaa.
Piedspadsmitais pareizi pateica, tikai varu papildinaat - kriminaalprocess.

Ja persona kuru noklausās nav informēta, tad tas ir pārkāpums.

Juus, luudzu, lasiet arii citu rakstiito, pirms autoru bezjeegaa iespaidojiet.
Pajolaini citādi, ka devinjpadsmitais ar manu triispadsmitaa pirmo dalju kaut kaa smuki sakriit. Kaa jau teicu - mutisks briidinaajums ir briidinaajums - taa nebuushana nav reaali fikseejams paarkaapums.