Ja pareizi sapratu, tad zem nulles arii ir straava.
Par to nav ko briiniities, taada nu mums ir LV elektriiba. Vienkaarshi vajag visu PAREIZI sazemeet, bet nu tas buus pinkjeriigs pasaakums, zinot shto bardaku elektriibas jomaa... .

jaa, laikam patieshaam zemeejumaa ir straava.
tikai - kaa lai vislabaak noskaidro, kur taa lieta saakaas. no skaitiitaaja, vai?

edit: un ja nu es posmā no skaitītāja uz aparatūru ielieku pagarinātāju BEZ remējuma, vai vienkārši - nesavienojot zemējuma vadus?

protams, nezinu kur Tu dziivo. Ja ir iespeejams (sava maaja, dziivo pirmajos staavos dziivoklju maajaa), meegjini pats uztaisit sazemeejumu.
Aa, tev straava ir nevis zemeejumaa, bet nullee. Visticmaak ka zemeejuma tev vispaar nav. Ja ir divi vadi, viens ir faaze, otrs nulle. Ja ir triis, tad treshais buus sazemeejums.
Taapeec man patiik UK straava, nekaadu probleemu. Tieshaam viss ir labi nostraadaats, piedevaam, nevar netiishaam sajaukt vietaam faazi ar nulli, kas arii dod gljukainu efektu.
Ja, kad, dziivoshu LV, pilniigi noteikti izmetiishu to LV eletriibas komediju un salikshu visur UK kontaktus ar visu zemeejumu.
http://images.google.co.uk/images?q=uk%20power%20plug&ie=UTF-8&…

njā, kontakti super - esmu dzirdeejis pozitiivas atsauksmes...

man gruuti teikt, domaaju, ka tomeer straava ir zemeejumaa, jo tā plūst pa apvilktajām "kājiņām", kurām pieiet zaļi dzeltenais vads (kas tomēr nav ne 0 ne fāze) , jeb kļūdos (elektrību zinu vidusskolas fizikas līmenī, atvainojos par to uzreiz) .. ?
http://img249.imageshack.us/my.php?image=v90502208fq8.jpg

Tā arī nesapratu, kur tieši ir problēma?

1. Pagarinātāju rozešu kājiņās plūst strāva...

Tēpēc jau tā rozete tur ir domāta...

#5... vai tad tieshaam par manis apvilktajaam kaajinjaam (links #4), jaapluust straavai?

ja strāva parādās nullē, tas vēl pieļaujams, bet viņam parādās zemē! tas vairs nav īsti labi. Pieļauju, ka īsta zemējuma tur nemaz nav, bet zeme ar nulli savienota rozetē vai kur citur.

"un ja nu es posmā no skaitītāja uz aparatūru ielieku pagarinātāju BEZ remējuma, vai vienkārši - nesavienojot zemējuma vadus?"

Pamēģini, joka pēc, un paskaties, kas notiek.

Sk, neizlasīju visu. Nu tās kājiņas ir domātas zemējumam. Tātad droši vien viņas zemējumam nemaz nav pievienotas... Lielā daļā padomju laiku māju visur tā pat ir tikai divi vadi, ja arī ir ielikti kontakti kas paredzēti zemējumam, zemējuma vada tur nemaz nav.

ta lai vinjas nav pie zemeejuma, galvenais, ka kaads nenorauj pa pirkstiem. Un nobazhiijies esmu par to, ka taa zemeejuma straava jau naak no skaitiitaaja sadaliitaaja pievienotajiem kontaktiem... :(

riskeeshu taga sleegt tam pagarinaataajam zemeejumu nost. ja nesanaaks, man nav variantu ..

PIe LV eketriibas nenorauties pa nagiem ir jaamaak.
Var jau vienot zemeejumu pie nulles, bet nu nevajadzeetu gan to pasaakumu sajaukt vietaam.

Ar idiotiskiem elektroniskiem indikātoriem vispār nevajag aizrauties un viasm ticēt ko viņi rāda (daudz un dažādi nozacījumi piem: koka, betona grīda, pagrabs vai 5.stāvs, telpas grīdas mitrums u.t.t.) Un tīri
teorētiski (arī praktiski) jebkurā metāla kanstrukcijā inducējas strāva. Domāju ka  lielākoties  visi ir atrāvušies vasarā no automašīnas (statistiskais lādiņš no sintētiskajiem materiāliem), tad ko auto arī sāksim zemēt ?? (Ja nu vienīgi ar auto jābrauc pa otru pusi, jo kā jau teica Anglijā jau nesit :-)   )

#11... ieshu pirkt to... multimetru... mans grib zinaat, cik taa straava tur ir... bet man ir aizdoma, ka to pashu 220V arii kjershu (vai bik, bik mazaak) ..

Derētu zināt kādu indikātoru lieto...
To ir daudz un daži ir totāli mēsli.
Arī ar multimetru būs jāatrod kāds vadītājs, kurš ir patiešām zemēts(labi der ūdensvada vai apkures caurules, ja nav protams plastmasas), savādāk nebūs attiecībā pret ko mērīt.
Par to, kādā tik izpildijumā saslēdz pat pieslēdzot jaunu elektrības skaitītāju tiešām ir unikāli gadijumi:(
Bez mazākiem sirdsapziņas pārmetumiem samaina fāzes un nulles vadus, kuri aiziet uz dzīvokli.
Labi ir, ja tur nav tas, kā te ieminējās, ka nulle izmantota papildu arī zemējumam. Darīt jau tā nedrīkst, bet ir gadijumi, kad kāds ir savienojis ar.
Un tad, ja kādi meistariņi sadales skapī samaina tos galus, sekas var būt visļaunākās, kā aparatūrai tā pašam cilvēkam arī.

nikatanav rakstīja:

tad ko auto arī sāksim zemēt ??

Tu esi redzējis gumijas lentas mašīnas (galvenokārt - slāvu ražojuma) aizmugurē, kas šļūc pa asfaltu? :)

#12 Ja vēlas patiešām ko reāli  samērīt ieteiktu testeri ar parasto rādītaja (bultiņas) mēraparātu (mazāka iekšējā pretestība). Ciparnieks bez slodzes rāda bieži vien dažādus brīnumus :-)  .
P.S. Šis par ciparniekiem gan attiecas uz lēto galu :-)  .

# 14 Sorry, tiešām!

Indikators ar dzelteno neona lampiņu uzrāda strāvu*, kura plūst no pārbaudāmā objekta, caur indikatoru, caur cilvēka ķermeni uz zemi. Spīdēt tā lampiņa sāk pie kādiem 90V, un normālos apstākļos, indikatoram pie “nulles” vada nav jāspīd, jo “nulles” vads ir cieši savienots ar zemi. Ja indikators spīd pie “nulles” vada, tad tas nav normāli un nekavējoties ir jāceļ trauksme un par to ir jāinformē mājas apsaimniekotājs. Sprieguma starpība, stap “nulli” un “zemi” >90V (pie kura sāk spīdēt indikators) ir ļoti nopietns defekts. Par to, ka nezemētas elektroiekārtas un nepievienoti vadu gali uzrāda spiegumu nevajadzētu pārāk brīnīties, tas ir normāli. Nezemēts dators parasti uz korpusa uzrāda 110V (pusi no ieejas sprieguma) dēļ ieejas filtra no dieviem virknē slēgtiem kondensatoriem, kur viduspunkts ir pievienots pie korpusa. Citas nezemētas elektroiekārtas uzrāda kaut kādu spriegumu uz korpusa dēļ induktīvām un kapacitatīvām strāvām. Indikatoram pilnīgi pietiek, ar to, ka fāzes vads ir blakus citam, nekur nepievienotam vadam, lai šajā vadā uzrādītu spieguma esamību (dotajā gadījumā tā ir kapacitatīva strāva).
* uzrāda strāvu Negribas ielaisties bezjēdzīgās diskusijās par to, ko īsti tas indikators uzrāda, strāvu vai spriegumu.

grisha rakstīja:

Taapeec man patiik UK straava, nekaadu probleemu. Tieshaam viss ir labi nostraadaats, piedevaam, nevar netiishaam sajaukt vietaam faazi ar nulli, kas arii dod gljukainu efektu.

99,9% vienfāzes elektroiekārtu, ir pilnīgi vienalga, pie kura izvada pienāk 0, bet pie kurā fāze. ''Sajaucot vietām" fāzi ar nulli, elektrokārta no tā nesāks strādāt sliktāk. Tā, ka "parastajām" eiropas standarta elektrības rozetēm/dakšiņām nav nekādas vainas. Elektroiekārtām, kurām ir svarīga fāzes / nulles pareiza pievienošana nav kontaktdakšiņas, tās tiek pie elektrotīkla tiek slēgta stacionāri.

Firza, nu nu, daudz esmu LV uzraavies uz faazes/nules mikseeshanu.
Skjiet ka arii eketriiba ir kaadam pasvesha, pa faazi straava atnaak, pa nulli aiziet.
LV esmu daudz mociijies, lai dabuutu visu pareizi. Deelj LV "gudrajiem elektrikjiem, kam ir PO viss, elektriiba pienaak, viss kaartiibaa, arii ir viss auzaas.
To bardaku pat redzeet vairs negribas. Nu jaa, kontaktiem nav ne vainas, bet kaa tas viss ir sasleegts, ir pilniigs bezprigjels.
Ieksh UK, es nevaru sajaukt faazi ar nulli, kas ir svariigi, vismaz man.

Taa ka nevajag aizstaaveet to nolaisto Latvenergo elektroinstalaaciju.

Nejauc tikai maiņstrāvu ar līdzstrāvu.
Maiņstrāvas vienfāzes ķēdē ir dziļi pofig kurā kontakta galā ir fāze kur nulle.
Zemējuma gals gan ir domāts zemēšanai un tur fāze nonākt nedrīkstētu, tāpēc jau tas arī ir zemējums un kalpo tieši lai novērstu fāzes nokļūšanu uz korpusu.
Protams, ja lieto kādus pašdarinātus verķus, kuriem ir no svara konkrēti fāzes gals, tā ir cita lieta.
Bet tā normāli visur ražotiem un sertificētiem vienfāzes patērētājiem ir galīgi vienalg kā iespraudīsi kontaktā to dakšiņu.
Par Latvenergo nolaisto elektroinstalāciju gan piekrītu, tikai lai visu pārvilktu vecajos krievlaiku namos vajag ļoti daudz līdzekļu un darbaroku.

Mjaa, muusu elektrikji... .

Nav personiski, bet zaarkaa es juus visus redzeeshu. Elektriiba ir nopietna lieta ar kuru jokoties nevar. Diemzheel Latvijaa, deelj visiem krievu laikiem un jaunajiem elektrikjiem, kas maaciijushies peec krievu graamataam, visa ekosisteema ir galiigi atpalikusi un nozheelojama.

Pameegjini mani paarliecinaat lietot to "uuberdrosho" LV elektrosisteemu.

Nebaidi:D
Tīri tā loģiski ņemot, elektriķim strādājot katru dienu gar elektrību vienalg ir mazāk izredzes norauties pa nagiem, kā tiem, kuri par to maz zin un pat nebaidās no tā.
Un ne jau tās krievu grāmatas ir krāsnī metamas tāpēc:)
Krievu laikos vienkārši savā dzīvoklī bija puskilovatīgs putekļu sūcējs, krāsainais TV 0.3kW ar dūcošu-rūcošu sprieguma stabilizātoru, ledusskapis un dažiem elektriskā tējkanna. To nevar salīdzināt ar mūsdienu jaudām, nu TV vienīgi ir ar mazāku patēriņu kļuvis un mazliet ledusskapis.

oFF top
Gulēt nav jāiet??

grisha rakstīja:

Skjiet ka arii eketriiba ir kaadam pasvesha, pa faazi straava atnaak, pa nulli aiziet.
LV esmu daudz mociijies, lai dabuutu visu pareizi. Deelj LV "gudrajiem elektrikjiem, kam ir PO viss, elektriiba pienaak, viss kaartiibaa, arii ir viss auzaas.
Ieksh UK, es nevaru sajaukt faazi ar nulli, kas ir svariigi, vismaz man.

Ja tici savām spējām iestāstīt elektroniem MAIŅstrāvā plūst nemainīgā virzienā pa iedomāto fāzi uz iedomāto nulli, tad iesaku pievērsties šarlatānisnam.  Lūdzu, neuztver to kā apvainojumu, bet vēlreiz atver fizikas grāmatas vai palasi internetā, kas ir MAIŅstrāva (Alternating Current (AC)) un kādēļ to sauc par MAIŅstrāvu.

-> #17
Es jau augstāk rakstīju: "Elektroiekārtām, kurām ir svarīga fāzes / nulles pareiza pievienošana nav kontaktdakšiņas, tās tiek pie elektrotīkla tiek slēgta stacionāri." Protams, nebūtu slikti, ja stacionārā iekārta tiešām ir pieslēgta pareizi, nevis tā kā ir ātrāk elektriķim. No mājas elektroiekārtām, laikam tikai apgaismojuma instalācijā ir svarīgi ievērot fāze / nulle secību, un arī tas ir dēļ tā, ka apgaismojuma slēdzis atslēdz tikai vienu no vadiem. Elektroiekārtām, kuras tiek spraustas rozetēs, fāzes / nulles secībai nav nozīmes. Maiņstrāvu* tāpēc jau arī sauc par maiņ-strāvu, jo tai visu laiku mainās strāvas plūšanas virziens (Latvijā, tas notiek 50x sekundē). Maiņstrāvai nav izteiktas polaritātes, kā tas ir baterijām, akumulatoriem. Polaritāte tur nepārtraukti mainās, un tāpēc no elektroiekārtas viedokļa tai ir vienalga, pie kura izvada pienāk fāze, bet pie, kura nulle. Fāze / nulle, tie ir tikai tāds nosacīts apzīmējums. Abi, vadi pēc būtības ir vienlīdzīgi, un pa abiem vadiem plūst vienāda strāva. Starpība starp nulli un fāzi iekš tā, ka nulle (transformatora tinumu vidus punkts) ir savienots ar zemi – sazemēts. Bet, viss ļoti labi darbotos arī, tad ja nulles izvads nebūtu zemēts, un tad nulles vads ne ar ko neatšķirtos no fāzes vada.

Latvenergo neatbild par elektroinstalācijas stāvokli, kurš atrodas privātmājās vai dzīvokļos. Par to atbild mājas īpašnieks vai apsaimniekotājs. Latvenergo atbild tikai par elektrības padevi līdz mājas ievadam. Un tā pat, Latvenergo neatbild par zemējuma esamību gala patērētajiem. Ierīkot zemējumu, tas ir paša patērētāja pienākums. Latvenergo nevilks uz katru māju 5 dzīslu kabeli, lai nodrošinātu ar zemējumu, jo tas ir dārgi un neracionāli. Ja klientam vajag zemējumu, tad viņš pats, to arī ierīko.

* Man nepārāk patīk vārds maiņstrāva, jo tas ir termins ar divējādu nozīmi. Mainīga strāva var plūst arī līdzstrāvas ķēdēs. Man labāk patīk vārds maiņspreigums, bet lai nu būtu vispārpieņemtais termins maiņstrāva.

tiktaalu man viss ir skaidrs. BET -
1. kaa to zemeejumu lai vislabaak ievelk?
2. vai saistiibaa ar zemeejumu vareetu buut, ka ieriichu metaala daljaas pluust straava (un, ja taa - kaapeec taa ir 5x  mazaaka, nekaa ligzdaa)?

* Man nepārāk patīk vārds maiņstrāva, jo tas ir termins ar divējādu nozīmi. Mainīga strāva var plūst arī līdzstrāvas ķēdēs. Man labāk patīk vārds maiņspreigums, bet lai nu būtu vispārpieņemtais termins maiņstrāva.

Laikam zinu par ko ir runa, es to saucu par pulsejošu līdzstrāvu ar nenullētu centru(jeb peldošo nulli), ar nezinu cik tas pareizi.
#24, strāva vai spriegums?
Gan jau domāts bija spriegums to nomērot ar kādu konkrētu mērierīci.
Atkarībā no šīs mērierīces iekšējās pretestības arī atšķiras nomērītais spriegums.
Pie tam spriegums var būt arī statiskais lādiņš un piemēram multimetra nolasīšaans brīdī kondensātors būs uzlādēts maksimāli, attiecīgi būs lielāks potenciāls uz kondensātoru un ilgāks laiks trigerim(vispār jau komparātoram) noturēt līmeni kad skaitītājs skaita, kas savukārt saskaitīs pamatīgus voltus. /mazs un uz ļja-ļja ieskats kā darbojas multimetrs mērot spriegumu(digitālais)/

1. Visideālākais variants būtu ierīkot savu atkārtotā zemējuma kontūru*. Zemējuma kontūrs, tas ir zemē ieraksts (izdzīts) vadītājs, kuram ir labs kontakts ar zemi. Labas kontakts, nozīmē mazu zemējuma kontūra parejas pretestību. Ja nemaldos, tad atkārtotam zemējuma, tam ir jābūt >30 omiem. Tehniski, tas nozīmē, ka zemē tiek izraksta tranšejā, kurā tiek sadzīt metāla stieņi un šie stieņi tiek savienoti kopā ar metāla drāti, un gals ievilkts līdz elektrības uzskaites sadalei, kur tas tiek pievienots pie zemējuma spailes vai skapja korpusa. Ja zemējumu, tehniski nav iespējams ierīkot, tad var izlīdzēties ar zemējuma vada pievienošanu pie nulles vada. Tad gan to vajag darīt ļoti rūpīgi, skatoties, lai nulles vadā nebūtu nekādu komutācijas aparātu (slēdžu, drošinātāju). Vislabāk to ir darīt mājas / dzīvokļa elektrības ievadā, zemējumu vadu pievienojot pie elektrības sadales skapja metāla korpusa. Šis variants, gan nav tik labs, kā īsts zemējums, bet tas tik un tā ir labāk nekā vispār nezemēt.
2. Es jau augstāk rakstīju, kāpēc indikators uzrāda spriegumu uz nezemētu elektroiekārtu metāla korpusa. Cik lielu spriegumu tur uzrādīs, ir atkarīgs no dažādiem faktoriem, bet pārsvarā uz elektroiekārta metāla parādās induktīvs vai kapacitatīvs spriegums, kurš nav bīstams cilvēkam (strāva pārāk maza).

*  atkārtotā zemējuma kontūrs nozīmē, ka pie zemējuma kontūra, vienā punktā, tiek pievienoti visi zemējumu vadu un pienākošais nulles vads!!! Saprotāmāk runājot, ar zemējuma kontūru atkārtoti tiek iezemēts nulles vads (kurš jau ir iezemēts pie transformatora).
Elektroiekārtu iekārtu pārsprieguma un drošības aizsardzībai, Latvijā netiek izmantots neatkarīgs zemētājs (iespējams, ka izmanto kādām specifikām ar radio vai medicīnu saistītām ierīcēm).  

Ja zemējumu, tehniski nav iespējams ierīkot, tad var izlīdzēties ar zemējuma vada pievienošanu pie nulles vada. Tad gan to vajag darīt ļoti rūpīgi, skatoties, lai nulles vadā nebūtu nekādu komutācijas aparātu (slēdžu, drošinātāju). Vislabāk to ir darīt mājas / dzīvokļa elektrības ievadā, zemējumu vadu pievienojot pie elektrības sadales skapja metāla korpusa.

Jā, piekrītu.
Parasti jau gan var atrast ūdensvada, apkures sistēmas vai gāzes vada caurules no metāla un iepriekš pārliecinoties ka tās viscaur ir labs zemēts vadītajs izmantot arī to.
Man bija gadījums, kad sadales skapī bija ķīmiski noārdījušies alumīnija vadi pievienoti nullei.
Krievu laikā neviens papildu zemi nevilka tālāk uz kāpņutelpu sadalēm.
Cilvēkam dzīvoklī boileris, kabelis ārā uz sadali kā nākas un loģiski ka gan nulle gan zeme pie sadales korpusa. Situācija bija ojoj, kad tas cilvēks sadomāja boileri tīrīt un protams to atslēdz no kontakta.
Visa kāpņutelpa nulli ņēma caur viņa boilera metālisko pavadiņu no ūdensvada trubas.
Ne daudz ne maz, 2 TV pagalam un vienam PC barošaba.
Laimīgā kārtā necieta pats boilera īpašnieks.
Tā kā ar zemējumu nevar dirsties.

Es jau augstāk rakstīju: "Elektroiekārtām, kurām ir svarīga fāzes / nulles pareiza pievienošana nav kontaktdakšiņas, tās tiek pie elektrotīkla tiek slēgta stacionāri."

man visaam iekaartaam ir vajadziigs pareizs sleegums, savaadaak nemaz nepieljauju, jo automaatiski rodas probleemas. Un nevienu iekaartu man nevajag sleegt klaat stacionaari. Vieniigais iznjeemums ir elektriskaa pliits.

Jaa jaa, vienojat pie radioatoriem, Vai tad maz tauta ir atraavusies pa nagiem deelj "gudrajiem" kaiminjiem.
Iisteniibaa jau ja nebuutu izbaudiijis citas valsts elektriibu, varbuut arii veel spljaudiitos un lietotu to vaajpraatu. Dziivoju patreiz UK, lai dabuutu pa nagiem, man ir ljoti jaapapuulas, ja LV pa nagiem var dabuut jebkuraa briidii.
Izskataas jau ka LV veel nekas tik driiz nemainiisies elektriibas jomaa. Visi veel maacaas no krievu laiku maaciibu graamataam.

-> #27
Man arī ir gadījies redzēt, kas notiek, ja daudzīvokļu mājai ir pārlūzis (nodedzis, nooksidējies) pienākošais nulles vads un nav atkārtotais zemējums. Pāris sadeguši televizori, leduskajpi, un vienam elektriskā boilera īpašniekam pilnībā nodegusi vada izolācija uz bolera eletrības pievada (1 mm² nevar ilgstoši izturēt visa mājas nulles vada strāvu). Bet, ja māja nav iespējas ierīkot normālu zemējumu, tad citas alternatīvas tik un tā nav, kā vien izmanto par zemetēju nulles vadu un cerēt, ka tas nekad nepārtrūks. Ja pārtrūks nulles vads, tad tik un tā nekas neglābs pret pārsprieguma radītājiem eletroiekārtu bojājumiem.

Ehh, grisha...var redzēt, ka LV Tev ir tikai kā otra rodjina, kur atbraukt un klārēt cik mums te viss ir sūdīgi.
Mēs to zinam arī bez Tevis kā te ir.
Ja jau Tu tik kategoriski uzstāj, ka kontktā fāzei jābūt tika pa kreisi vai sazinkur, dzīvo tai UK un jūties tur drošāk:D
Pie radiātoriem slēgt var zemi, ne jau darba nulli, gadijumos kad nav alternatīvas:)
Un tikai tad, ja ir zināms, ka tās trubas tiešām ir labi zemētas.
Liec kaut savus pautus uz tiem radiātoriem, nejutīsi neko:D

-> #28
Nevaru izdomāt nevienu racionālu iemeslu, kāpēc datoram, ledusskapim, televizoram veļas mašīnai, varētu būt problēmas no tā, ka fāze rozetē ir pievienota pie “nepareizā” vada? A tu domā, ka tām Anglijas rozetēm ir strikti noteikts, pie kuras spailes ir jāpienāk nullei, bet kur fāzi, un elektriķi to stingri ievēro? Varbūt, tad paņem un pats pārbaudi, vai visās “pareizajās” Anglijas rozetēs, fāze visur ir kreisajā pusē (vai labajā pusē, ka nu pie viņiem tur ir pieņemts).

Ja Tu tik labi pārzini elektrotehniku, tad varbūt Tu vari arī paskaidrot, kas tajās “krievu laiku mācību grāmatās” ir tik nepareizs? Cik nu man ir gadījies ieskatīties, kādā elektrotehnikas mācību grāmatā, neko aplamu, vai nepareizu es tur neesmu atradis (ļoti sarežģītās matemātiskās formulās es gan neesmu iedziļinājies).

A matemātiskie aprēķini jau nav mainijušies, tāpat kā fizikas likumi.
Ir progresīvāki materiāli tagad ar ko strādāt, bet ne jau oma likumu kāds ir mainijis:)

#26... izsmeljoshi. milziiga pateiciiba, un, kjeros pie darba... :)

Daudz, ļoti daudz gudru padomu izskanēja, tikai neviens neieminējās, ka Rīgā vēl ir liels rajons, kur rozetēs nav fāze un nulle, bet ir divas 110v fāzes.