Nāk rudens apgleznot Latviju.
Bet nepūlies, necenties tā.
Man viņa ir visskaistākā
Tik un tā.
Mazliet par lielu, lai sasildot
Savu lakatu dotu,
Par lielu, lai paņemtu klēpī
Un apmīļotu.
Mazliet par mazu, lai palaistu vienu
Pasaules plašajos ceļos.
Par mazu, lai laistu vienu.
Es līdzi ceļos.
Nāk rudens izgreznot Latviju.
Bet nepūlies, necenties tā.
Mums viņa ir visskaistākā
Tik un tā.

shis ir :)

„Tev mūžam dzīvot Latvijā”

Tas, kas tam tik vien tic

Ir mūžam latvju pilsonis

Un nevis kaut kas cits.

Un tikai īstens latvietis

Šai patiesībai tic,

Jo viņš ir mūžam latvietis

Un nedomā būt cits.

Bet nedomājiet, mīlīši,

Ka vēlos kaut ko liegt,

Ka gribu kaut ko nepieļaut,

Vai citādi kā riebt.



Es tikai gribu pateikt jums,

Ka jābūt latvietim

Ka jāmīl savu dzimteni,

Kā īstam pilsonim.



Un atceries tu vienu gan

Tu neesi kareivis

Tu neesi nekāds ārzemnieks

Tu esi latvietis.

***

Lāčplēsis nevaid miris

Daugavas ūdeņu dzīlēs

Kaut ar’ no atmiņām iris

Tauta to mūžīgi mīlēs

Ies gadi, nāks modes, nāks valdības

Un cilvēku slava bālēs

Bet varons, ko pazīst kā Lāčplēsi

Mūžam neizbālēs.



Jo cieņa, ko viņs ir ieguvis

Nav mērāma litros vai tonnās.

Tā mūžīgā cieņa pret Lāčplēsi

Nav izmērāma pat domās.