Ko dos lauku internetizācija?

[img]http://g.delfi.lv/images/pix/file14825459_inetas_laukos3.jpg[/img]
Aizvien vairāk cilvēku šodien pārlūko liela apjoma web lapas, lieto interneta bankas un interneta telefoniju un pārsūta liela apjoma dokumentus. Respektīvi, viņi pilnvērtīgi izmanto visus interneta sniegtos e-labumus

Bet lai to visu paveiktu, ir nepieciešams platjoslas internets, kas pēc Eiropas Savienības standartiem arī ir viens no galvenajiem priekšnoteikumiem, lai mēs varētu sevi nodēvēt par pilnvērtīgiem informācijas sabiedrības pilsoņiem. Taču pie mums platjoslas internets ir pieejams pagaidām tikai 13% Latvijas mājsaimniecību, atšķirībā no kaimiņiem igauņiem, kuriem šis cipars jau ir 30% apjomā.

Latvijā šo platjoslas pieslēgumu skaits koncentrējas lielākoties Rīgā un citās lielākajās pilsētās, kur šī pakalpojuma cena turklāt periodiski samazinās. Taču laukos ātrgaitas interneta pieslēguma iespēju pagaidām praktiski nav vispār, līdz ar to šajos reģionos ievērojami bremzējot informācijas sabiedrības attīstības procesu.

Taču interneta pieejamība vien neko daudz nedod, ja cilvēki lāgā neprot izmantot pašu datoru. Mūsu valstī tehnoloģiskā attīstība pēdējo desmit divdesmit gadu laikā notika daudz straujāk kā citur pasaulē. Modernie datori ierastās rakstāmmašīnas nomainīja tik pēkšņi, ka virknei cilvēku šāds attīstības temps diemžēl nebija pa spēkam. Kā stāsta īpašu uzdevumu ministre elektroniskās pārvaldes lietās Ina Gudele, tad aptuveni 20 % Latvijas iedzīvotāju ir vecāka gada gājuma, un liela daļa no viņiem ir atstājuši savas darba vietas tikai tāpēc, ka līdz ar tehnoloģiju attīstību viņu darbā bija nepieciešamas jau citas zināšanas. Taču, ja vien šiem cilvēkiem tiktu dota iespēja apgūt kaut vai tos pašus datorus, tad lielu daļu no viņiem būtu iespējams atkal atgriezt darba apritē, jo Latvijā vienkārši katastrofāli trūkst dažādu nozaru speciālistu.

Ja pilsētniekiem ir salīdzinoši daudz iespēju piekļūt modernajām tehnoloģijām, tad laukos vairumam cilvēku šādu iespēju vienkārši nav, vai arī viņu ikdiena uzliek pavisam citu prioritāšu slogu. Tāpēc Latvijā tāpat kā citur Eiropā, valsts struktūras ir uzsākušas īpašus procesus, lai piedabūtu pie datoriem tos ļaudis, kuriem šķiet, ka viņi tos nespēj lietot un atļauties. Ina Gudele stāsta, ka šobrīd Latvijā aizvien aktuālāka kļūst e-iekļaušana, kas dod iespēju sabiedrībā notiekošajos procesos iesaistīt visus sabiedrības slāņus – arī tos, kas jūtas atstumti, ir ar zemu izglītības līmeni, nabadzīgi vai cilvēki ar īpašām vajadzībām. Kā vēsta Eiropas Parlamenta deputāts Valdis Dombrovskis, tad Eiropas Savienībā internetizācijas jautājumiem pievērš ļoti lielu uzmanību, jo tā vēlas izveidot vienotu IT telpu. Tāpēc Eiropas Savienība E-Eiropas projekta ietvaros ik gadu atvēl finansējumu interneta pieejamības veicināšanai attālākajos reģionos, uz ko šogad ir pieteikusies arī mūsu valsts Satiksmes ministrija. Digitālās plaisas bremzējošo ietekmi uz Latvijas sabiedrības labklājības attīstību ir apjautuši arī pašmāju uzņēmēji, tāpēc nupat ir uzsākts visai nopietns valstiska mēroga darbs pie lauku reģionu internetizācijas plāna izstrādes un arī tā īstenošanas. "Lattelecom" Korporatīvo risinājumu daļas direktors Aigars Ceruss skaidro, ka šī digitālās plaisas problēma ir jārisina nevis ieguldot finansējumu pilnīgi jaunas infrastruktūras izbūvē, bet gan palīdzot iedzīvotājiem pašiem tikt pie šī interneta, subsidējot pakalpojumu pieejamību. Tādējādi finansējums tiktu iztērēts nevis vienkāršā infrastruktūras izveidē, bet konkrēti jau pašam mērķim – interneta piekļuves veicināšanai starp lauku iedzīvotājiem.

Interneta pieejamība laukos varētu lielā mērā veicināt šo reģionu attīstību, paaugstinot izglītības kvalitāti un vairojot uzņēmējdarbības iespējas. Ja kādā lauku reģionā nav ceļu, tad neviens tur nevar aizbraukt uzcelt sev māju un kūti. Ja ir ceļi, kāds iespējams tur aizbrauks un arī ievāksies. Ar internetu ir itin līdzīgi. Ja laukos internets būs, iespējams kāds pilsētnieks labprāt ņems un aizies dzīvot uz laukiem un ar prieku strādās no turienes. Kā skaidro Valdis Dombrovskis, tad Eiropas Savienībai lauku internetizācija šķiet būtiska arī tā iemesla dēļ, lai šajos reģionos veicinātu diversifikāciju, respektīvi, tur attīstītos ne tikai lauksaimniecības nozare, bet arī citas uzņēmējdarbības formas un virzieni.

Starp citu, Latvija drīzumā gaidāmā pašvaldību reformu nebūt nav iedomājama bez sasaistes ar elektroniskajiem pakalpojumiem. Ja valsts pāries uz mazāku pašvaldību skaitu, tad attālums, kas iedzīvotājiem būs jāveic līdz jaunajai pašvaldības ēkai, lai nokārtotu kādu formalitāti, būs ievērojami lielāks. Tā kā benzīna cenām nepiemīt tendence samazināties, tad elektroniskie pakalpojumi ir lieliska alternatīva, un tie varētu aizvietot šo garo ceļu uz pagastmāju, lai pieteiktu kaut vai jaunpiedzimušo teliņu mājlopu uzskaites reģistrā. Tāpēc, nākamais solis, kā izmantot Vislatvijas internetizācijas sniegtās priekšrocības ir elektroniskais paraksts, kas mums ļauj veikt visdažādākos darījumus arī neizejot no mājas vai ofisa. Elektroniskais paraksts mums dod iespēju konstatēt vai konkrētā dokumenta parakstītājs ir īstā persona un vai šis dokuments sava ceļojuma laikā nav mainījis saturu. Pašreiz elektroniskā paraksta ieviešanu Latvijā ir uzsācis "Latvijas Pasts". Vispār elektroniskos parakstus drīkst sertificēt valstij lojāls uzņēmumus, kurš var nodrošināt pareizu paraksta izsniegšanas procedūru. Tas ir tāpat kā ar pasēm – e-paraksts ir pilsoņu virtuālā identitāte – tikpat svarīga un tikpat sargājama kā fiziskā.