BSA pētījums: Latvijā 54 % datoru lietotāju izmanto pirātiskās datorprogrammas.

Saskaņā ar Business Software Alliance (BSA) pētījuma par globālo programmatūras pirātismu 2011. gadā (2011 BSA Global Software Piracy Study) datiem Latvijā pagājušajā gadā 54 % datora lietotāju izmantoja pirātisku programmatūru un pirātisma radītie zaudējumi Latvijā 2011. gadā sasniedza 23 miljonus EUR. Saskaņā ar pētījuma datiem 58% no datorlietotājiem Centrālajā un Austrumeiropā apliecina, ka izmanto pirātiskās datorprogrammas. Daži no aptaujātajiem lietotājiem atzina, ka nelicenzētās datorprogrammas izmanto visu laiku vai lielāko daļu laika, savukārt citi atzina, ka to dara neregulāri un reti.

Neskatoties uz to, ka pirātisma rādītāji 2011.gadā Latvijā ir samazinājušies par 2%, salīdzinot ar 2010.gadu, pētījums liecina, ka uz kopējā Eiropas fona Latvijā pirātisma rādītāji ir ļoti augsti un Latvija joprojām atrodas starp valstīm, kur nelicenzētās programmatūras lietotāju skaits pārsniedz 50 % (Polija — 53 %, Lietuva — 54 %, Grieķija — 61 %, Rumānija — 63 % un Bulgārija — 64 %). Vidēji Eiropas Savienībā nelicenzētu programmatūru izmanto 33 % datoru lietotāju.

“Pētījuma dati dod skaidru signālu, ka mūsu valsts tiesībsargājošajām institūcijām ir jāpievērš lielāka uzmanība un stingrāk jāsoda autortiesību pārkāpēji. Joprojām augstie pirātisma (jeb autortiesību objektu, tostarp datorprogrammu prettiesiskas izmantošanas) rādītāji Latvijā prasa saskaņotu rīcību gan sabiedrības izglītošanā, gan arī konkrētākās tiesībsargājošo iestāžu darbībās. Sabiedrība šādas nelegālas darbības bieži nenosoda, pat atbalsta, jo viss taču esot tik dārgs, un “kā var nepaņemt, ja to ir tik viegli tehniski izdarīt...”. Ja par automašīnas zagļa vai mājas aplaupītāja ķeršanas un sodīšanas nepieciešamību ne tiesībsargājošām instancēm, ne sabiedrībai, pat ne pašam zaglim parasti nav šaubu, tad šāda pārliecība ne vienmēr attiecināma uz grāmatu tulkošanu bez autora atļaujas, dziesmu izpildīšanu koncertos bez autoratlīdzības maksāšanas, pirātisko skaņu ierakstu pārdošanu, nelegāli pārtverto televīzijas signālu retranslāciju vai datorprogrammu reproducēšanu (instalēšanu) datorā bez tiesību īpašnieku izsniegtas atļaujas (licences). Efektīvas intelektuālā īpašuma aizsardzības neesamība dod vieglu, bet nelikumīgu ienākumu plūsmu negodīgiem lietotājiem, tādējādi nodarot būtisku kaitējumu godīgai konkurencei. Pirātisms iznīcina godīgo izplatītāju un pakalpojumu sniedzēju uzņēmējdarbību, samazina darbavietu skaitu, samazina nodokļu ienākumus, tādēļ ar to nevar un nevajag samierināties,” skaidro Ingrīda Veikša, BSA pilnvarotā pārstāve Latvijā.

Globālajā pētījumā konstatēts, ka pirātisma līmenis jaunattīstības valstīs ir krietni augstāks nekā valstīs ar senākām demokrātijas tradīcijām — vidēji 68 % pret 24 %. Jaunattīstības valstu tirgi veido pārliecinošu vairākumu programmatūras zādzību pasaulē. Pakāpeniski paplašinoties tirgum jaunattīstības valstīs, nelicenzētās programmatūras radītie zaudējumi 2011. gadā ir sasnieguši 45,6 miljardus eiro. Globālie datorprogrammatūras pirātisma rādītāji 2011. gadā ir saglabājušies iepriekšējā gada līmenī — 42 %.

Tāpat pētījuma dati rāda, ka:

• kopumā visbiežāk pirātiskās programmatūras lietotājs ir gados jauns vīrietis, kas dzīvo jaunattīstības valstīs (vairāk kā 2 reizes biežāk nekā citi, 38% pret 15%);

• lēmumu pieņēmēji uzņēmējdarbībā atzīst (2 reizes biežāk nekā citi), ka, nopērkot programmatūru vienam datoram, instalē to arī citos biroja datoros;

• visā pasaulē ir spēcīgs atbalsts intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzībai principā, bet pietrūkst stimula nelicenzētās programmatūras lietotājiem mainīt savus ieradumus praksē. Tikai 20 % no pastāvīgiem nelicenzētās programmatūras lietotājiem stabilajos tirgos un 15 % lietotāju jaunattīstības tirgos atzīst, ka risks tikt pieķertam pārkāpumā ir galvenais iemesls, kas varētu atturēt neizmantot nelicenzētu programmatūru.

Šis ir devītais ikgadējais globālais pētījums par programmatūras pirātismu, ko BSA ir veicis sadarbībā ar IDC un Ipsos Public Affairs, kas ir divas no pasaules vadošajām neatkarīgajām izpētes kompānijām. Pētījuma metodika ietver situācijas izpēti 116 pasaules valstīs. Šā gada pētījumā iekļauta arī 15 000 datorlietotāju aptauja 33 valstīs, kuras kopā veido 82 % no pasaules datoru tirgus.

Saistītie raksti

• Jaunais BSA pētījums konstatē, ka pirātisma līmenis Latvijā – 49%
• Katrā trešajā veikalā konstatē pirātisku datorprogrammu tirdzniecību
• Uz pusi samazinājies nelegālās programmatūras atbalstītāju skaits
• Ierosinātas 25 krimināllietas par nelicencētu programmu lietošanu
• Pētījums: 52% datorprogrammu pārdevēju veicina nelegālas programmatūras lietošanu

Komentāri

#4 abidox WWW @ 2012.05.22 13:09

#3
tas kantoris domā tikai par mazmīkstajiem nevis par lietotājiem.  ja kas tad reālais pirātisma procents varētu būt daudz lielāks jo LV iedzīvotājiem nav naudas lai pirktu piemēram ofisu pa 100+ LS, bet opensource risinājumi dažbrīd neder, kautgan tas pats Libre Office ir daudzreiz labāks par MS un arī saderība ir ar gandrīz visu + vēl iespēja doķi, kā PDF eksportēt, kas citkārt ir maksas fīča